Vakar skatījāmies kārtējo Oskaru filmu. Latviešiem ir tāda fantastiska dokumentālā filma “Ērik, atnāc”, kas attēlo Ērika dzīvi Igaunijas pierobežā. Winters bone ir šīs filmas Amerikāņu versija, kur Ēriku ir aizvietojusi septiņpadsmitgadīga meitene, šņabi ir aizvietojis metamfetamīns, un pozitīvus cilvēkus ir aizvietojuši izteikti negatīvi cilvēki. Citādi – tas pats drūmums un netīrība, bez visiem Ērika filmas pozitīvajiem elementiem. Winter’s bone nav neviena patīkama personāža, sižets ir visai primitīvs (meitene staigā pa kaimiņu mājām, un meklē tēvu-narkomānu, kas kā jau likās ir miris kaut kur purvā). Filmai dodu pluspunktus par autentiski pretīgiem personāžiem, nesaprotu kur tādus aktierus var atrast. Un protams drūmā atmosfēra. Diez vai viņai iedos oskaru, jo šeit neviens aktieris nav priekšlaicīgi nomiris, nav geju, ēbreju vai pat melnādaino.