Attēlu apstrāde

Esmu ievērojis modi, kas saucas “es fotogrāfijas neapstrādāju”. It kā tas būtu kāds īpašs pretdabisks ļaunums, vai necieņa pret fotogrāfiju kā tādu. Acīm redzami, ir kaut kāds priekštats, ka agrāk, filmas laikos, bildes neviens nerediģēja (wrong), un tad redzi bildes tāpat bija labas. Un tagad “cūkoties” ap tām ir zaimošana. Vai arī otrs variants – fotoaparāts ir tik gudrs, ka saglabā ainu kāda tā ir (wrong), un rediģēšana tikai to lieki pārveido līdz nerealitātes līmenim un sabojā sākotnējo atmosfēru.
Par filmu

Analogajos laikos patiesībā ļoti daudz rediģēja bildes, ne cik ne mazāk kā šodien. Turklāt tādas iespējas bija vairākas.

Pirmais protams ir uzņemšanas procesā – tika (un tiek joprojām) izmantoti dažādi optiskie filtri, lai ietekmētu gan krāsu gan kontrasta attiecības, gan arī kontrolēts dažādu ainas daļu gaišums (ar gradiālajiem filtriem). Ir pat tādi interesanti filtri kā Yellow Blue Polarizer, kas ne tikai noņem atspīdumus un būtiski aptumšo debesis, bet arī izmaina krāsas.

Otrais bija filmas attīstīšanas laikā. Konkrēti varu pastāstīt par melnbalto filmu, kur ķimikāliju izvēle, sajaukuma attiecības, temperatūra, attīstīšanas ilgums, trauka grozīšanas intervāli un pat intensitāte nosaka kontrastu un graudainību.

Trešais ir bildes taisīšanas laikā. Mainot uz fotopapīru projicējamās gaismas krāsu, mainās bildes kontrasts. Mainot ekspozīcijas ilgumu, mainās gaišums. Un protams vēl papīra paveids kā tāds. Aukstāks, siltāks, no kāda materiāla.

Ekspozīcijas laikā, ar stieplei piestiprinātu papīra gabaliņu ir iespējams aizklāt objektu vai attēla daļu, lai izmainītu šīs daļas ekspozīcijas laiku, angliski šādas manipulācjas sauc par Dodge and Burn.

Pēc tam atkarībā no attīstītāja ķimikālijas koncentrācijas un temperatūras atkal jau ir iespējams mainīt kontrastu.

Pilnīgi visas lietas, ko tu dari datorā, agrāk varēja panākt arī analogajā filmu fotogrāfijas pasaulē. Pat HDR līdzīgu efektu var panākt ar polarizācijas un ND grad filtru paciņu. Tiesa gan šis būs smukāks, nekā multeniskie HDR efekti, ar kuriem pilns flickrs.

Par digitālo

Digitālā kamera vienmēr veic kādas darbības at bildi, it īpaši ja tu fotografē JPG formātā (nevis RAW). Tiek piemērota krāsu intensitāte, kontrasts, asums, gaišums, tonis, baltā balanss un tamlīdzīgas lietas. Bez šīm lietām nav iespējams saglabāt bildi. Arī RAW formāta bildei tiek uzstādīts kaut kāds WB un pārējie uzstādijumi, parasti visai neitrāli, bet tomēr tie tiek piemēroti.

Ar šiem neitrālajiem uzstādijumiem bilde nekad neizskatīsies pēc tā, ko tu patiesībā redzēji. Aparāti vēl nav tik gudri, lai ainu saglabātu tieši tādu, kāda tā bija dzīvē. Tev ir divas izvēles – apstrādāt pašam, vai izvēlēties kādu no iepriekš programmētajiem variantiem, taču tāpat – izvēle ir tavās rokās, un fotoaparāts nezin kā ir labāk.

Būtībā izvēloties nemainīt bildes parametrus, tu izvēlies saglabāt garlaicīgu blāvu un neinteresantu variantu no tā, kas notika. Agrāk tev vismaz bija iespēja izvēlēties kāda tipa fotofilmu izmantot – atkarībā no tā, bija zināms kāds konkrēts kontrastainums vai krāsu tonis tevi sagaida. Tagad tā nav.

Bildes uzņemšana ir tikai puse no procesa, otra puse ir tās apstrāde. Tā tas bija agrāk, un tā tas ir tagad. Tikai mūsdienās tas nenotiek tumšajā telpā, tas notiek Digital Darkroom – datorā.

36 thoughts on “Attēlu apstrāde

  1. Es domāju, ka ar “es fotogrāfijas neapstrādāju” daudzi domā “es nemainu cilvēku proporcijas, neaizkrāsoju putnu debesīs un tādu stuff”. Citādi bilde, protams, ir jāapstrādā. Un tad cilvēki brīnās, ka saku, ka neesmu vēl apstrādājis bildes.

    1. Nē, es konkrēti domāju cilvēkus (un es tādus pazīstu) kas bildi ielādē no fotoaparāta, un neizmaina neko tajā, principa pēc. Nevis tāpēc ka nemāk, bet tāpēc ka negrib. Kontrastu, EV, neko.

  2. un tie, kas domā, ka viņi bildes neapstrādā ( pa tiešo no fotoaparāta ielādē kādas fotodarbnīcas cietnī), varētu būt jautri (nepatīkami, patīkami, nikni) pārsteigti, ka kāda Lienīte (vai Vaļera) visu (!) ir izdarījuši klienta vietā, jo: “bet tā taču ir smukāk!”…

  3. Krāsas, ko mēs redzam ar acīm, jau pašas par sevi ir “digitālas” – mūsu smadzenes interpretē acs tīklenes nervu signālus. Gaisma (elektromagnētiskie viļņi) atstarojas no priekšmetu virsmas un atkarībā no virsmas īpašībām iek dažadi izkliedēti. Ja nebūtu acs un smadzenes, kas no tā spēj “izlobīt” kādu inormāciju, tad neviens tādu jēdzienu “krāsa” pat nezinātu. Katram dzīvniekam ir cita krāsu uztvere, tāpat cilvēki atsķirīgi uztver krāsas. Viss atkarīgs no tīklenes īpatnībām un informācijas apstrādes smadzenēs – tas viss ļoti atgādina digitālo fotogrāfiju.

    1. Piekrītu, bet pat ja mēs katrs krāsas redzam savādāk, salīdzināt mēs tās nekad nevarēsim t.i. nobīde visticamāk lielākoties ir vienmērīga, jo varavīksni jau visi redz vienmērīgu, un ja divi cilvēki pēc atmiņas gribēs piekoriģēt attēlu lai sakristu ar to kā bija, tad rezultātam vajadzētu būt vienādam, ja nu vienīgi atšķirības dēļ atmiņas nepilnībām un tā.

  4. IMHO bilde ir jāapstrādā vienmēr, jo neviena kamera nav perfekta. Sākto ar to, ka actiņa ļoti reti rāda visus 100% no attēla, attiecīgi, nākas nogriezt kādas daļas, un tas ir neatkarīgi no sensora tipa – filmiņa vai kaut kāds CMOS. Nevar jau visi kā Times..

  5. Es esmu viens no tiek, kas neapstrādā. Man patīk tas kā izskatās attēli no Canon dSLR uz defaultajiem uzstādījumiem, ar prime Canon lēcu (50mm f/1.8 vai 35mm f/2) un telpās ar zibeni atstarotu no griestiem. Mani pilnībā apmierina krāsu gamma, kontrasts un asums.
    Bet toties es ļoti filtrēju bildes – ja bilde ir laba, bet kompozīcija pieklibo, tā vietā lai bildi kropotu es to metu ārā un nākošajā reizē atceros uztaisīt vairākas bildes ar dažādu kompozīciju vai arī uzreiz izdomāt kā rezultātam vajadzētu izskatīties pirms bildēt.

    Pašlaik es esmu tik pieradis pie sava workflow, ka ‘apstrāde’ man aizņem 2-3 sekundes uz bildi (ieskaitot labākās bildes izvēli no vairākām pieņemamām bildēm sērijā). Parasti ‘apstrādi’ izdzīvo katra 4 vai katra bilde.

    Ja godīgi es vienkārši negribu tērēt tam vairāk laika. Pārsvarā fotogrāfēju cilvekus pasākumos – labāk tajā pašā laikā uzņemšu 150 labas fotogrāfijas nekā 10 izcilus mākslas darbus.

    1. Tu arī apstrādā bildes. Tas notiek tavā kamerā, brīdī, kad kameras jēlie dati tiek iecepti kompresētajā .jpg. Un šis konvertācijai IR vajadzīgi parametri. Šos parametrus kamerā var mainīt. Tu esi atstājis noklusētos… tas nav nekāds pūrisms, tā vienkārši ir nevērība. (Jāatzīmē, ka kamerās default’ie settingi parasti ir uz pūli tendētie – ar diezgan smagu kontrastu)
      Pilnīgi piekrītu Normundam. Kaut vai no acīmredzamā fakta, ka fotogrāfijā kā tādā vienmēr ir subjektīvais faktors – fotogrāfiskā interpretācija par konkrēto scēnu katram sava. Pat ne mākslinieciskā līmenī, kaut vai anatomiskā. Acs pieradums pie gaismas, krāsas temperatūras uztvere konkrētajā brīdī.

      Nav vienas pareizās ekspozīcijas, krāsas balansa un asuma. Nevar nemaz būt.

  6. Nav jau tā, ka kāds spiež bildes apstrādāt. Bet tad nav jābrīnās, ka bildes ir sliktākas nekā citiem, vai sliktākas kā bija realitātē. Konferenču skatos jau droši vien nav daudz ko apstrādāt, un ja arī ir, tad pietiek to izdarīt vienai bildei, un pārejām pielāgot tās pašas izmaiņas.
    Lielisks tādu bilžu piemērs ir White house blogs. Un galu galā bieži arī Big picture. Ne sekundi nešaubieties, ka visas šīs bildes ir nopietni apstrādātas. Un tas nenozīmē mainīt realitāti, ar to es domāju atgriezt bildē realitāti.

    Vēl daži labi piemēri kas tiek darīts ar bildēm ir šajos lieliskajos video.

  7. Klau, īstenībā nav, nezinu gan kāpēc. A ko tu izmanto? Es te lasīju, ka Aperture labs esot.
    Vienmēr licies, ka tas ļoti komplicēts un laikietilpīgs pasākums, jāiet iečekot varbūt.

  8. Aperture ir kruts, bet tikai tad, ja tev ir 30000 fotogrāfiju un tu vēlies patērēt milzīgu laiku lai tās kārtotu un apstrādātu.
    iPhoto ir tāda kā Aperture vienkāršā versija (vai otrādi).

    uz MacOS atverot bildi ar “Preview” programmu ir opcija “Adjust color” un pat tur ir daudz interesantu podziņu ko regulēt. Ja Preview ir par vienkāršu, iesaku pamēģnāt iPhoto, baigi vieglais un foršais. Bildītes uz kartes var izkārtot, meklēt pēc cilvēku sejām utt.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *