Eiropas brauciens #3

Pārpublicēju no pakāpeniski papildinātās Travelpod dienasgrāmatas, ar nelieliem labojumiem un papildinājumu beigās. Brauciens ar automašīnu pusotras nedēļas garumā.

May 17, 2010

Jā, Polija vienmēr apnīk, ja tai jābrauc cauri. Fūres, ātruma ierobežojumi uz 60, remonti, un palešu reklāmas. Olivers uz pēdējo brīdi vienmēr izdomā ka viņam ir apnicis, bet tas nekas, garo posmu vairāk nebūs. Palikām visai labā hotelī par nieka 39eur, vakarā izdomāju aizskriet uz 800m attālumā esošo lielveikalu pēc picas vakariņām, bet paliek tumšs, sāk gāzt lietus un es vēl secinu ka lielveikals patiesībā ir 2.5km attālumā, nevis kā reklamē hotelī. Salijis un nomocijies atgriežos, paēdam un atlūztam.

No rīta iesēžamies varšavas korķī uz kādu stundu, tad beidzot atrodam ātro šoseju un prom esam. Starp citu, uz Berlīni no mums visērtāk braukt pa E67 caur Byalistok (nevis pa šķietami īsāko Lomžas ceļu), un tad pa E30 caur Lodž un Poznan.

Visu laiku gāž lietus, bet tas nekas – braucot tas netraucē, vismaz necepina sānus. Auto kaut kas notiek, un nevaram braukt ātrāk kā 100kmh. Velkamies, aiz fūrēm, nevar apdzīt.

Gāž lietus, nekādu kļūdu paziņojumu, nevar saprast. Iebraucam Poznaņā VW servisā, vecis izgāž pa šoseju kā nelabais, problēmas nav. Paņem otru veci ar kompi, gāž otrreiz, kādu stundu kopā jau ņemas. Atrod problēmu, saka braukt var bet tāpat būs jālabo ja atkal notiks tāpat. Attaisa kapotu, izrādās viens kabelis ieplīsis, zūd kontakts. Detaļa nav jāmaina. Nomaina kabeļus kamēr gaidam VW salonā un pētam jaunos auto. Večiem patīk Olivers, beigās nepaprasa ne santīma. Nora apžēlojas iedod 10eur lādzīgajam onkam. Forši – liels kruts veikals, un nekādas maksas. Attiksme pa pirmo, it īpaši tak jo veči patērēja vismaz 2 stundas uz mums.

Paēdam IKEA superīgajā ēstuvē un dodamies uz Berlīni.

May 18, 2010

Ieradāmies vēlu vakarā savā rezervētajā 39eur hotelī un secinājām ka šis ir baigi labs. Plūdi šeit laikam ir beigušies, gribējām tad palikt ilgāk lai apskatītu pilsētu, bet īpašniece krieviete teica ka viss pilns nākamajai dienai. Nekas. Hoteļa internets bija itkā esošs bet neejošs (wep key neņem pretī) un tik vēlu neviens nepalīdzēs. Nākamajai naktij nekas nav rezervēts.

Brokastis cenā iekļautas, paēdām maizītes, un tad devāmies uz Gropius passagen – lielāko lielveikalu Berlīnē. Nopirkām Oliveram ceļojumu gultiņu salokāmo, Tatai asinsspiediena mērītāju, un atradām internetu. Rezervēju hoteli citā pilsētas malā – vēl lētāku – 32eur. Lētāk kā Latvijas mazpilsētās. Veikals visai smieklīgs. Lielākajā veikalā Berlīnē, lielākajā elektronikas veikalu ķēdes veikalā Media Markt neņem kredītkartes. Patiesībā nekur neņem. Dienvidvācijā šādu problēmu nebija, bet te neņem absolūti nekur! Viņi tiešām skaidrā naudā norēķinās arī par tiem 70″ LED televizoriem?

Pa ceļam uz jauno hoteli iebraucām paņemt iepriekš pasūtīto Umweltzone caurlaidi, par kuras jēdzību vēl nebijām pārliecināti. Galu galā centrā tāpat ir dārgs pārkings un nez vai tur vajag braukt. Tiesa gan, uzlīme derīga visai vācijai, un visu auto mūžu.

Jaunais hotelis vēl foršāks, pie Tegel lidostas, pa logu kapi laikam, kluss toties. Atpūtāmies un ar U-bahn braucām uz centru. Laiciņš drausmīgs, kādi desmit grādi, vējš, apmācies. Centrā izgājām tādu klasisku loku pa galvenajām ielām un atrakcijām, Museuminsel, Unter den Linden, Brandenburger tor, bet nu nepameta sajūta ka tā arī neesam nekur bijuši. Baigi haotiskā un netīra pilsēta. Pilns ar frīkiem un dīvaiņiem. Daļu no centra bloķējusi policija, nezinam kāpēc, ziņās neko nesaka. Zoo atstājām citai reizei. Olivers sāka žēloties par pārtikas trūkumu, iejam biezā lielveikalā, kur viss tikai Joop, YSL, Rolex un Boss, toties pagrabstāvā ir ēstuves. Paēdam lielisku Pasta ar gorgonzola, zaļumiem un valriekstiem viss abiem kopā 14eur. Dodamies mājup. Aizbraucam ar auto uz eiropas lielāko Eko veikalu LPG. Tur tik daudz ēdiena, ņam, neko līdz jau nepaņemsi. Sapērkam visu ko. Kosmētika maksā gan kā LV ja bez atlaides. Dīvaini, žēl.

Hotelī izpētam ka jābrauc uz Goslar, nopērkam hoteli un ejam čučēt.

May 19, 2010

No rīta lija lietus. Brokastis nebijām pasūtijuši, sakravājamies un dodamies prom. Pa ceļam tik Nora ieskrien kafejnīcā pēc kafijas un kruasāniem. Pāri pāraižas lidmašīna gandrīz skardama koku galus, tepat blakus lidlauks. Atkal šoseja un lietus. Shellā nopērkam Eiropas tūrisma karti ar marķētiem smukajiem ceļiem, pieredze iepriekšējos braucienos ir rādijusi, ka šādi marķējumi parasti ir ļoti pamatoti, turklāt arī Latvijā iezīmētie smukie ceļi ir tieši tie kurus es būtu izvēlējies. Ārzemju kartes vajag izvēlēties pēc tā, cik labi tajās attēlota Latvija, jo tad var spriest par citām valstīm.

Nolemjam pie Magdeburgas griest nost no šosejas un pabraukt pa Harz dabas parka rajonu, pa mazajiem ceļiem. Noteikti bija vērts. Uznāk gan biezā migla, bet toties apkārt atkal ir kalni, meži, līkločaini tukši ceļi, ezeri un smukas mazas pilsētiņas. Nolemjam ka turpmāk lielās pilsētas par nopietniem ceļu mērķiem neuztversim, pēc garlaicīgās Berlīnes šis ir liels atvieglojums.

Iebraucam pilsētiņā Wernigerode, gleznainas mazas ieliņas, piecsimt gadu vecas mājiņas, burvīga atmosfēra. Nekādu lielo stikloto māju un drazu uz ielām. Tā vācija kas man visvairāk patīk. Izstaigājamies, paēdam EKO bistro ceptus kartupeļus ar olu, nopērkam bulciņas. Nora atrod mīļo DW veikalu un sapērk eko preces, kas tur ir daudz lētākas kā eko veikalos. Bēbim eko pamperi kas Latvijā 15ls, šeit 7eur. Vācijā vispār viss ir eko un bio, jebkurā pārtikas veikalā 1/3 preču ir bioloģisku lauksaimniecību izcelsmes.

Tālāk dodamies uz Goslar, kur ir pasūtīts hotelis. Hoteli nav viegli atast, tas ir pirms pilsētas, meža vidū, nepamanāmā sānceļā. Dīvaina arhitektūra, daļēji nepabeigts, bet visai patikams. Saimnieks lādzīgs, un bezmaksas brokastis. Dārgāk kā iepriekš, 59Eur lai arī lētākais apkaimē. Izstaigājam pilsētu, durņi vācieši visu ver ciet septiņos. Pilsēta lielāka, lielākām ielām un mājām, savādāka, bet arī smuka arhitektūra, viss izcakots, izkrāsots, ļoti krāšņi. Laukumā trāpam uz pulksteņa muzikālo šovu.

Lietus vairs nelīst, bet apmācies. Tūristi sāk nozust, nezin gan kur, jo vēl ir agrs. Viss veras ciet. Hotelī mums sareklamēja vietējo restorānu turpat netālu, domājam ēdīsim tur. Protams viss nav tik vienkārši. Atkal gāž lietus aumaļām, uz restorānu jāiet 300m caur mežu. Tur viss aizlijis, dubļains. Domājam brauksim ar auto. Esam klāt, tur turks stāv durvīs – kā palīdzēt. Sakam, ka gribam ēst. Restorāns šodien ciet, vot tā. Piekāsa. Braucam uz centru, Nora ieskrien REWE veikalā, sapērk BIO pārtiku, un ēdam istabiņā. Vispār te visur ir Bioloģiska pārtika, nekādu krāsvielu, piedevu, viss dabīgs, audzēts bez mēslojuma. Rāda laika ziņās, ka Nīderlandē saulains. Jāpamet vācija, te visi ir iesprūduši astoņdesmitajos.

Janomaina vide.

May 20, 2010

Tik tiešām, laika ziņām ir taisnība, dodamies arvien tālāk uz rietumiem un paliek arvien gaišāks. Iebraucam pastaigāties pa Osnabruku. Smuka pilsētiņa. Mašīnu atstājam pazemes parkingā, kurā ir bezmaksas kontaktligzdas elektromobiļiem. Interesanti gan. Osnabrukā notiek Maija svētki. Pilsēta pārpildīta ar visādiem tirgotājiem, koncertu skatuvēm. Tā kā joprojām nav zināms kur nakšņosim, jāatrod internets. Pilsētas bibliotēka draudzīga apmeklētājiem, bet aprīkota bēdīgi. Interneta kioskos griežas neaizverams IE4 un internets ir nenormāli lēns. Sliktā browsera dēļ Booking.com nestrādā, jo neielādējas stili. Nākas izmantot Venere, strādā pieņemami bet tāpat lēni. Pastaigājam vēl pa centru, un dodamies tālāk.

Esam Nīderlandē, un sāk spīdēt saule. Iegriežam pastaigāties pa vietējo nacionālo parku. Beidzot nost no šosejas un svaigs gaiss. Ejam un ejam pa marķēto taku līdz liekas jau sāks palikt tumšs, bet takai gala kā nav tā nav. Parks izreklamēts kā viena no retajām vietām Nīderlndē kur ir miers un smuka daba šādai pastaigai. Kritiski skatoties, ja neņem vērā atkritumu trūkumu, šāda ir lielākā daļa latvijas mežu. Bet mums arī gribas atpūsties. Kad liekas ka esam pārvērtējuši savas spējas, griežam atpakaļ un dodamies uz izeju. Kopā noieti kādi vismaz 7 kilometri. Parkā tiek piedāvāti bezmaksas velosipēdi. Veseli 1700 gabali stāv novietoti, visi tīri labā stāvoklī. Dodamies uz Amsterdamu, jo ir jau pāri septiņiem. Laiks superīgs. Toties atgrižas auto problēma, trūkst jaudas un virs simts mašīna gandrīz negrib braukt. Līdz hotelim aizbraucam, jo ātri nav vajadzības braukt, redzēs kas būs rīt. Hotelis sūdīgā rajonā, bet vismaz lēts un kā tāds visai stilīgs. Istaba 49eur, bez brokastīm. Internets 10eur diennaktī, toties ir. Redzēs ko labu rītdiena nesīs, droši vien japastaigā pa amsterdamu, un tad jādodas pa kādu mazu piekrastes ceļu pabraukāties.

May 21, 2010

Pamodāmies, un čekojāmies ārā no hoteļa lai dotos uz Amsterdamas centru. Pie check-out izrādijās, ka ja vakar nesamaksājām 12eur par stāvvietu, to varam arī nedarīt, jo mūs jau vairs neviens nepiespiedīs. Hotelis starp citu tīri labs, vienīgais trūkums – rajons. Devāmies uz pusotru kilometru attālo metro staciju, un kādas tik šausmas neredzējām. Gājām cauri īstiem arābu geto rajoniem, kur četrstāvu blokmājās šķiet dzīvo imigranti tikai pakāpi augstāku par bomžiem. Atkritumus viņi met pa logiem, un arī dzīvo miskastē. Vairāki logi izsisti, un aizlīmēti ar plēvēm, citos iekšā tikai drazas utt. Ne pārāk patīkami.

Uz centru aizbraucām mierīgi, centrā liels karstums un masas ar cilvēkiem. Tipisks tūrisma centrs. Var redzēt ka pārsvarā tauta sastāv no divām grupām – bariņi ar tanti priekšgalā, kas tur lietussardziņu vai numuriņu, kā arī jaunieši ar drediem kas ir stāvā sajūsmā par “kafijas” bodēm, kur dod zāli. Pilsēta jau jauka, daudz kanālu un tiltiņu, bet nekas pārsteidzošs. Man iestājās brīdis, kad likās ka visas rietumeiropas pilsētas ir līdzīgas, un viss ir apriebies. Sagribējas mājās. Tūristi baigi piegriezušies (smieklīgi, interesanti kuros brīžos es neesmu tūrists?). Centru aplūkojuši, dodamies atpakaļ uz hoteli un tālāk vakarpusē uz Hārlemu.

Hārlema ir kas pilnīgi atšķirīgs. Mazas bet glītas ieliņas, tikai vietējie, uz ielām tikai ģimenes ar bērniem un vecāki cilvēki, miers. Trāpijām uz kādu nebūt puķu gadatirgu, saulrietā izstaigājām kanālus, tik centrs gan viss ciet. Tāpat kā vācieši un beļģi arī holandieši visu klapē ciet tiklīdz nozvana seši. Nenormālie. Centrā interesants novērojums – braukā servisa mašīna ar džekiem, kas vitrīnu logus nosmērē ar ziepju šķīdumu, lai naktīs nevar apkrāsot, jo amsterdamā un šeit viss ir pretīgi apzīmēts ar grafiti.

Hotelis vispār luksuss maksimālais, uz atlaidi rezervēju par 70, bet walk-in cena viņam ir 225eur lētākajam numuram. Visai labi toties atpūtāmies.

May 22, 2010

No rīta sagaidīja pārsteigums – acīmredzot krāsotāji pārgājuši pie citām metodēm, jo uz mašīnas sāna bija izšķaidīta ola. Atstāj vēl nu ielas malā, pat ja centrā, pie laba hoteļa.

Šīsdienas plāns bija sekot vienam no eiropas smukākajiem tūrisma maršrutiem (pēc NG domām). Tulpes noziedējušas, bet tas nekas. Braucam pa kartē iezīmēto tūrisma maršrutu, kas virzās caur dažādiem maziem ciemiem, nedaudz gar jūru, un tā gandrīz līdz beļģijas robežai. Secinājums – holandē pat smukais ceļš ir nekāds. Redzējām vienas dzirnavas, dažus puķu laukus, jūrmalu ar kūrorthoteļiem un viss.

Beļģijā iebraucot pazūd labais asfalts un sākas bedrīšu remonts. Toties dīzelis beidzot latvijas cenās. Ceļi te visur ir zem līmeņa, gandrīz kā latvijā. Antwerpenē hotelis ļoti lēts, toties cetrā. Sākumā pat neticu vai tiešām tur, kur esam nonākuši. Pretī pa logu – mākslas muzeja smukā ēka un parks. Rajons tāds kā mūsu klusais centrs. Smukas lielas ēkas un mazas klusas ieliņas.

Hotelis tāds interesants, ar tanti dežuranti kas vispirms palūr, un tikai tad atslēdz durvis. Tualete gaitenī, bet istabas mājīgas un smukas. Ejam uz centru, kādi 1.5km toties tīri jauks. Ēdam beļģu nacionālos kartupeļus tūtītē ar majonēzi, izstaigājam vecpilsētu krustu šķērsu, baigi foršā pilsēta.

May 23, 2010

No rīta dodamies pa mazākajiem ceļiem virzienā uz Brigi, kas ne tikai filmā redzēta, bet arī šķiet visu draugu apmeklēta, un nevaram tak palikt vienīgie kas tur nav bijuši. Pa ceļam benzīntankā sapazīstamies ar kādu krievvalodīgo vietējo, kurš mums iesaka noparkoties pirms Briges robežas, jo tur ir par brīvu, un labi ja kilometrs līdz centram, kur savukārt dārgs pārkings un maksimums divas stundas.

Pilsētiņa ļoti smuka, laiciņs karsts nenormāli. Apskatam centrālās vietas, mazās ielas bez cilvēkiem, kanālus, baznīcas, laukumus, daudzās dzirnavas. Paēdam kādas traki saldas beļģu vafeles ar saldējumu. Dodamies tālāk uz hoteli, kas mums ir Gentē.

Ja gentē nebūtu puspilsētai noņemts bruģis, tā noteikti būtu viena no smukākajām pilsētām kurās pabijām. Ja Brigē viss ir kā speciāli radīts tūristiem, tad šeit viss ir nedaudz mierīgāks, toties cik te smukumu – baznīcas kā Briges centrālais tornis te ir kādas piecas, laukumu cik uziet, smuki kanāli ar laivām – pārpilnība, viss ko vien vajag vienā pasakaini smukā pilsētiņā. Noteikti iesaku. Paēdam atkal kādus beļģu frī kartupeļus, izstaigājam centru, patusējam pa hoteli, kas mums atkal ir ekskluzīvs – puslīdz galvenajā laukumā, un kurā var iebraukt ar laivu. Iepriekš rezervējot par piektdaļu cenas var šādus te dabūt, a uz dullo iekšā ejot – aizmirsti.

Vakarpusē izejam otrajā pastaigā, atrodam bezmaksas internetu laukumā, ātri rezervējam nākamo hoteli – šoreiz jau citā valstī. Ņemot vērā auto problēmas, laikam uz LUX nebrauksim.

Atceļš

Nakšņojam Hanoveres nomalē, visai stilīgā IKEA mēbelēm izkārtotā hotelī par 29Eur. Cenas lētākas kā pie mums laukos. Izejam ārā un atrodam picēriju, kas pamatā strādā uz piegādēm jo tur iekšā nav vietas ēšanai. Forša vietiņa, stilīgie džeki, interesantas picas. Pasūtam un gaidam savējo. Kamēr gaidam, pie ieejas atrodam plāksnīti, ka šajā mājā dzīvojusi ebreju ģimene, kas izsūtīta un nogalināta Rīgā, Latvijā. Interesanti gan. Istabiņā paēdam picu, ejam gulēt.

Nākamajā dienā brauciens līdz Poznaņai, kur mums ir interesanta iekārtojuma hotelis netālu no iepirkumu centriem. Sākas šopings. Pārsvarā IKEA, H&M, pārtika. Vakariņas ēdam hotelī, kur pirmo reizi pēc ilga laika ēdam normālu silto ēdienu. Dārgi gan, paēdam Sparģeļu zupu un lasi ar sparģeļiem, kādi 10ls no cilvēka. Priekš polijas padaudz. Sparģeļu laiks visā reģionā, visās valstīs gar ceļmalām milzums sparģeļu reklāmu. Gribam nopirkt mājām, bet kad vajag, lauku tirgotāji jau pazuduši.

Nākamai naktij nekas nav rezervēts, bet Polijā hoteļi ir katrā otrajā mājā, pat benzīntankos. Nolemjam braukt cik tālu vien varam, lai nākamajā dienā vieglāk nokļūt mājās. Tiekam cauri varšavai, paliekam kādus 20km aiz tās, mistiskā “Zajezd MAX”. Īstens fūristu hotelis. No rīta pamostos itkā naktī būtu braucis ar karuseļiem, galva griežas, slikta dūša. Pirms izbraukšanas vēl izrādās ka eļļa mašīnā zem līmeņa, nākas nopirkt un pieliet klāt. Pēc tam vairs nekādi zudumi neatkārtojas. Polija pēc holandes liekas tik skaista, ziedošas pļavas, meži, pauguri, govis, ezeri, līkločaini ceļi. Protams poļu ciemati ir visai kaitinoši, bet pārdesmit kilometrus pirms lietuvas ir ļoti smuki. Atceramies cik labi ir mājās un ka pie mums daba ir tik skaista. Turpmāk laicīgi jāsaplāno par mērķiem nevis pilsētas, bet dabasskatus un interesantas vietas bez cilvēkiem.

12 thoughts on “Eiropas brauciens #3

  1. Es arī izmēģināju Travelpod priekš viena ceļojuma un jāsaka, ka diezgan gļukains viņš pagaidām ir – attēlu nosaukumos nevar saglabāt “š” burtus, tie pārveidojas par “s”; rakstu nosaukumus ļauj ievadīt, cik garus gribi, bet beigās viņi tāpat notrimojas uz īsākiem; iesūtot rakstus uz epastu, nevar vienlaicīgi iesūtīt gan bildes, gan tekstu. Visādi citādi, protams, interesanti izmēģināt ko jaunu.
    Par pašu ceļojumu – liekas, ka sanākusi diezgan liela braukāšana. Varbūt tik garam braucienam vajadzēja nedaudz vairāk laika un varbūt izdevīgāk bija braukt līdz Vācijai ar prāmi un tad uzsākt roadtrip? Tiesa tad nevarētu redzēt visus Polijas smukumus, kas atpakaļceļā aprakstīti 🙂

    Arī man reizēm (vienmēr?) piegriežas tūristi un visas tūristiem paredzētās vietas, bet jāatceras, ka vietējo acīm es, iespējams, tāds pats tūrists vien esmu, kaut gan vienmēr jau jūtos īpašāks par tiem – jūtos kā ceļotājs 😀 Te var izlasīt labu salīdzinājumu starp ceļotāju un tūristu – http://www.yeungstuff.com/rtw/columns/traveller.htm Izlasot šo, klusībā mēs droši vien visi gribētu būt ceļotāji 🙂

    1. Jā nu tas travelpod nebija nekas spīdošs, galvenokārt viņu izmēģināju, jo gribēju visu laiku atjaunināt karti ar manu pozīciju. Neko citu jēdzīgu neatradu, un Wodpresā (šeit) likt iekšā tad es varētu tikai bildi ar karti, ne braukājamu google karti.
      salīdzinājumu starp ceļotāju un tūristu

      He, interesanti gan, es ļoti līdzīgu rakstiņu rakstīju pirms 3 gadiem: http://blog.sapnis.com/2007/06/28/celotajs/

      liela braukāšana

      nu aprakstā droši vien tā izskatās, bet tik traki jau nebija gan. nav jau iespējams detalizēti izpausties ko mēs darījām sešas stundas šajā vai tajā pilsētā, turklāt starp lielu daļu no tām vietām ir labi ja 100km. Šis bija vairāk tāds iepirkšanās brauciens ar nelielu līkumu līdz divām iepriekš neapmeklētām valstīm.

      Prāmis ir dārgāks kā degviela tam attālumam 😉

  2. Dārgākais bija šopings 🙂
    Hoteļu cenas tur laikam ir minētas, visai dārgi. Hotelis maksā 50-60Eur par dubulto numuru viesnīcā kuru var rezervēt caur Booking.com (tas itkā ir savs kvalitātes rādītājs, jo “Zajezdos” uz Polijas šosejas noteikti ir lētāk).

    Dīzeli salējām kopā par 215Ls ar vidējo patēriņu 6.5L/100Km

    Ēst ir baigi dārgi, jebkura ēstuve kurā var sēdēt pie galdiņa maksās kādi 15eur no cilvēka. Pirkām ēdienu pārtikas veikalos, vai ēdām ieskrietuvēs.

    Nosmējāmies, ka lētāk ir uz atlaidi nopirkt biļetes uz Taizemi, kur ēdiens ir 50sant un hotelis 4ls 🙂

  3. Vareji nosaukumus vienicam pieminet, parasi inchigi ir shitadus piefikset. Pietam ar kakraz pec menesha pusora planots belgiju papetit ar mashinu. Zhel ka pasha bruuuuuuzhaa nepalikat, pagaidam nav izdevies ko sapraigu no viesnicam atrast.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *