ĢMO

Ir jau pagājis laiks kopš pirmajām diskusijām par ģenētiski modificēto pārtiku, un nu jau šķiet lielākā daļa par ĢMO ir visai informēti. Dažos veikalos pat parādijušās melnas bultas ar norādi “SATUR ĢMO” lai cilvēkiem būtu dota izvēle.
Bet šoreiz es negribu rakstīt par to, ka ĢMO veidošanas tehnoloģijas vēl ir pārāk jaunas un nepārbaudītas, lai ar tām eksperimentētu uz tautu atvērtajā tirgū. Šoreiz par citu problēmu.

Patenti.

Pirms dažām dienām izlasīju kārtējo fantatisko rakstu par šo tēmu, un sadomāju uzrakstīt nelielu izvilkumu.

Gēnu modifikācija ir jauna zinātne, ĢMO kultūru veidošana droši vien ir viens no mūsdienu zinātnes lielākajiem sasniegumiem. Būtībā sasniegums ir tik liels, ka pārtikas industrijas magnāti ir sākuši dalīt naudu un nevēlas gaidīt testu rezultātus – vienkāršāk ir sākt pelnīt jau šodien.

Patiesībā bizness griežas ļoti labi, un konkrēti vienai kompānijai – Monsanto.

Šī kompānija eksistē jau aptuveni simts gadus, un sāka savu biznesu ar dažādu ķimikāliju ražošanu. Visādas gumijas, saharīnus, indes – visu ko ražoja. Pat Vjetnamā lietoto Agent Orange indi, kas tika lieta virsū mežiem lai tos iznīdētu, un Vjetnamiešus vieglāk būtu ieraudzīt no lidmašīnām.

Šodien Monsanto pieder 90% pasaules ĢMO tirgus, kā arī tā ir lielākais pasaulē sēklu ražotājs. Monsanto ražo arī Latvijā zināmo Roundup pesticīdu.

Monsanto iegulda lielu naudu ĢM tehnoloģijās, un viņi to pavisam noteikti vēlas atpakaļ. Pērkot sēklas no Monsanto, pircējam obligāti jāparaksta līgums, ka sēklas viņš izmantos tikai pats, nevienam tās nenodos tālāk, kā arī nesaglabās nākamajai sezonai. Tas protams ir pret jebkādām iepriekšējām zemnieku un lauksaimnieku tradīcijām, kur daļa no ražas tiek izmantota nākamā gada sēklām. Kāpēc gan – tikai vienu reizi pārdot sēklas nav Monsanto interesēs, sēklas ir jāpērk katru gadu. Lai kontrolētu līguma izpildi, Monsanto ASV vien nodarbina tūkstošiem aģentu-spiegu, kas infiltrējas fermeru sanāksmēs, un ziņo ja kāds zemnieks saglabā Monsanto pārdotās sēklas nākamajai sējai.

Bieži vien apvainojumi nav pietiekami pamatoti, vai pat ir ļoti kļūdaini, jo gadās aģentu pie durvīm sagaidīt arī tiem, kuri neko nav pārkāpuši, vai sliktāk – pat nekad nav lietojuši Monsanto produkciju. Neviens vien uzņēmums ir bankrotējis, jo nācies stāties pretī neizsmeļamajam Monsanto makam tiesas priekšā. Bieži vien līdz tiesai nemaz nenonāk, jo aģenti piedāvā samaksāt kompensāciju lai izvairītos no potenciāli lielākiem izdevumiem tiesā.

Monsanto protams atbild – mēs tikai aizstāvam savus patentus. Gluži kā filmas un mūziku, viņi nevēlas lai viņu produktus pavairo bez atļaujas.

Problēma ir gan tajā, ka šīs īpaši uzlabotās sēklas, kas ir izturīgas ne tikai pret dažādām slimībām, bet arī pret paša Monsanto ražoto pesticīdu Roundup (kas padara to ļoti viegli lietojamu, jo tas noindē visu izņemot ĢM stādus), ar aci nevar atšķirt. ĢM sēklu no parastas var atšķirt tikai laboratoriska analīze, un zemnieks bieži vien tās vienkārši var sajaukt kopā neapzinoties. Turklāt augu izplatību var panākt ne tikai tos sējot, bet arī putni, vējš, neiztīrīti transporta līdzekļi – visi var nejauši nogādāt ĢM augu no kaimiņa saimniecības tavējā, un tad tikai lūdz lielo vīru debesīs, lai Monsanto darbinieks tava lauka malā nepaņem nepareizā stāda paraugu.

Monsanto nekad nav bijis godīgais bērns smilšu kastē, un reputācija viņiem nav laba kā uzņēmumam. Retais zemnieks Amerikā viņus mīl. Taču Monsanto ir izvēli padarījis ļoti sarežģītu, jo sapelnījis daudz naudas uz pasaules kara rēķina, tas pārejot uz sēklu tirdzniecību vienkārši nopirka teju vai visus ASV uzņēmumus kas ar to nodarbojās. Amerikā citas sēklas vairs nopirkt praktiski nav iespējams.

Interesanti, ka Irākas jaunās varas likumdošanā jau ir panākts punkts, kas liedz zemniekam saglabāt īpašu tipu sēklas nākamajai ražai. Monsanto gan tur vēl nav sācis savu darbību, taču izlaidis tīklus tas jau ir.

Indijā masu pašnāvības izraisīja tieši Monsanto aģenti, kas neapķērīgos indiešus ķēra kā mušas uz mušpapīra, jo acīmredzot tur neviens uzrakstus nelasa, un graudus jauca kopā kā pagadās.

Lai arī par ĢMO ietekmi uz cilvēka veselību iespējams vēl kāds strīdās, tad par ietekmi uz vidi augiem krustojoties, un ietekmi uz pasaules pārtikas tirgus monopolu – nevar strīdēties.

Un ne jau tikai īpaši uzlabotas sēklas ir Monsanto bizness. Jaunākais viņu produkts ir hormons govīm, kas sniedz lielāku piena daudzumu kā parastās. Amerikā gan piena problēmu nekad nav bijis, un valstij pat jāuzpērk neizlietotais piena atlikums lai turētu cenas saprāta robežās, taču Monsanto spalvainā roka sniedzas pāri visam (neiedomājami liels skaits ASV politiķu ir strādājuši Monsanto kādā no saviem karjeras posmiem), un modificētās govis jau tagad ir visai plaši pārstāvētas. Daži mazie piena ražotāji cenšas izdzīvot uz iepakojumiem rakstot “Piens iegūts no govīm bez rBGH“, kas būtībā vienkārši patērētājam paskaidro acīmredzamu faktu, un neizsaka nekādu kritiku, taču Monsanto protams viņus visus kā mazos sasūdzēja tiesā.

Monsanto gan sekojot daudzajiem protestiem (un protams redzot iespēju), pārdeva rBGH biznesu Eli Lilly zāļu kompānijai, kas tālāk arī pārņēma visas šīs izdarības savā ziņā.

Katrā ziņā ĢMO tehnoloģijas ir dārgas, un ļoti pelnošas, un neviens tā brīvi no viņām neatteiksies. Šis raksts tikai dod jums vēl vienu skatpunktu uz produktiem, kuros ir izmantotas ĢM tehnoloģijas. Tas viss kādam pieder, un jūs par to samaksāsiet. Ar naudu, veselību, un izvēles brīvību.

Protams Monsanto ir daudz netīrāks kā es aprakstīju, pilnai bildei izlasiet sākumā minēto rakstu, un pameklējiet citus. Viņiem vēl ir tieksme slēpt dažādus vides piesārņošanas incidentus, masveidā saslimušus darbiniekus un visu ko citu.