Iedomājies, ja tu pēkšņi nokļūtu 1000 gadu vecā pagātnē, Latvijas teritorijā. Ko tu varētu iemācīt tā brīža šīs teritorijas iedzīvotājiem? Vai tava parādīšanās vispār atstātu jebkādas pēdas vēstures attīstībā?
Ko vispār zina vidējais mūsdienas pasaules iedzīvotājs?
Mēs dzīvojam tehnokrātiskā, attīstītā pasaulē, mums visapkārt ir dažādas ierīces, sākot no eskalatoriem un beidzot ar acij grūti pamanāmiem mikročipiem un nanorobotiem. Nu labi, pēdējie divi varbūt gluži blakām arī nav, bet tomēr eksistē.
Ko tu varētu pastāstīt tūkstoti gadu senā pagātnē, lai reāli izmainītu vēstures gaitu? Kādu praktisku lietu, vai tehnoloģiju ko šie varētu saprast?
Nu labi, es iedomājos vienu praktisku tehnisku lietu – tekstu iespiedsistēmu. Noteikti varētu apsteigt Ķīniešus par pāris gadiem un Gutenbergu par pāris simtiem gadu. Drukas sistēma savā būtībā nav nekas diži sarežģīts, to pat vidējais mūsdienu Latvietis varētu iemācīt uztaisīt.
Protams vispirms vajadzētu standartizēt drukātos rakstību. Tālāk jau atliek tikai izgrebt koka klucīšos spoguļraksta burtus, sataisīt tādus labi daudz, salikt rāmī, un sākt eksperimentēt. Tur gan sāktos lielas problēmas, ne tikai ar instrumentiem un dažādu priekšmetu izgatavošanas paņēmieniem, bet arī ar papīru. Tagadējās Latvijas teritorijā vispārējais attīstības līmenis vēl bija zems tūkstošajā gadā pēc kristus (par kuru vēl praktiski neviens nezināja, jo tikai ap šo laiku te sāka ierasties pirmie kristieši) un problēmu ar pašām primitīvākajām zināšanām noteikti būtu daudz.
Kāda vispār būtu jēga no tava iPhone kabatā, ja tu to parādītu kādam no toreizējo cilšu gudrajiem? Pat ja ignorējam faktu, ka tevi visticamāk nogalinātu kā kādu velna palīgu.
Īstenībā jau ir ļoti maz lietu, ko tu varētu iemācīt senlatvietim (precīzāk gan sēlim vai kursim), un no kā viņš varētu gūt praktisku labumu, un paātrinātu savu attīstību kopumā skatoties.
Liek aizdomāties par to, cik vērtīgas ir mūsu zināšanas vispārīgi skatoties.