Hiromoto Aogami Super

I’ve done what I swore an oath to God twenty-eight years ago to never do again. I’ve created “something that kills people”. And in that purpose, I was a success. I’ve done this because, philosophically, I’m sympathetic to your aim. I can tell you, with no ego, this is my finest sword. If, on your journey, should you encounter God, God will be cut.

–Hattori Hanzo, Kill Bill vol.1

Man ļoti patīk gatavot ēst. Godīgi sakot, man gatavot interesantus ēdienus patīk pat vairāk nekā tos ēst. Man patīk tas adrenalīns, kad viss japaspēj noteiktā secībā, laikā, un proporcijās. Nevarētu teikt, ka es to daru katru dienu, bet ja sanāk laiks – man tas patīk. Bet mani kaitina mani naži, mēs tos savulaik steigā nopirkām ar domu “pagaidām”, bet kā jau parasti – tas nozīmē uz vairākiem gadiem. Uzasināts jau jebkurš nazis der kaut kā griešanai, bet slikti materiāli ātri nodilst un asināt vajag katru dienu, un viss process ir visai nepatīkams.

Tāpēc es pasūtiju īstu nazi. Tādu, kas atstāj Victorinox, Zwilling Henkels un visādus Villeroy Boch galīgos putekļos. Īstu, rokām kaltu japāņu nazi. Vakar, tas beidzot atnāca no tālās Japānas.

Protams, ar nažiem, gluži kā ar jebkuriem priekšmetiem, nav tik vienkārši. Tos var nopirkt gan par santīmiem, gan par tūkstošiem latu. Es nekritīšu galējībās, un neko nerakstīšu par dārgajiem nažiem, kas ir domāti tikai īpaši fanātiskiem pavāriem, kas ik dienas izdara tūkstošiem griezienus, pretēji manam selektīvajam hobijam.

Ir protams cilvēki, kas eiropas nažu stilu atzīs par labāku – eiropiešu naži ir biezāki, cietāki un lielāki. Japāņu naži nav domāti kaulu un saldētu produktu griešanai, tie ir vieglāki un mazāki, taču daudz asāki.

Mans jaunais Hiromoto nazis ir pagatavots no īpaša Aogami Super dzelzs. Tas ir slāņots, un centrālais slānis ir no ūdens neizturīga, taču ļoti asa materiāla. Praksē tas nozīmē, ka nekādu trauku mašīnu, un nazis vienmēr jānoslauka, citādi tā asmeņa mala stundu laikā var sākt zaudēt krāsu.

Toties cik tas ir ass! Visai labs ir tomātu tests, jo tomātus slikts nazis griež ne pārāk labi. Šo nazi atlika uzlikt uz tomāta un tas ar savu svaru izslīdēja tam cauri. Griezt jebko ir absolūts kaifs. Es jūtu, ka sāku palikt par vienu no tiem nažu fanātiem.

Komplektā nopirku arī asināmo galodu, tiesa gan tikai vienu pagaidām, īsi nebiju drošs kuras rupjības komplektus vajadzēs, parasti vajag trīs galodas vai vairāk (ar rupjāko novērš defektus, ar vidējo asina, ar smalkāko pulē).

Un protams – šis nazis ir skaists. Vakar divdesmit minūtes ņēmos lai nobildētu to skaistumu. Te nu būs.

P.S.: jā, šis nazis maksā vairāk kā dažs labs iPods, bet katram jau savi hobiji, vai ne?