Asins peļķe

Jauna nedēļa ir pienākusi ar jauniem gaismas parametriem. Uz darbu braucot tumšs jau ir visu ceļu.
Ņemot vērā, ka Barona Centrā esošais RIMI ir maziņš un tur reizēm aptrūkstas man nepieciešamie produkti, nolēmu ieskatīties nedaudz tālākajā “Gerkena Pasaules” RIMI. Tas pēc izmēra ir nedaudz lielāks – tāds kā Molā vai Lielupē, bet nu viņa tehniskais stāvoklis – ak jēl! Izskatās, ka šis ir viens no pirmajiem uzbūvētajiem RIMI, un tur nekad nav bijis remonts. Kases šķiet drīz sadalīsies gabalos.

Bet nu vismaz preču ir vairāk.

Pie mana darba, teju vai durvju priekšā ir visai neglīta asinspeļķe. Kolēģi joko, ka kāds ar cirvi nogalināts. Sētnieks ir mēģinājis saslaucīt, bet daži riebīgi pleķi vēl ir.

Iegāju stūra veikalā – divi suteneri lamā pie durvīm tur vienmēr stāvošo prostitūtu. Gribot lai viņai cigaretes nopērk, bet cigaretes mūsdienās divus latus maksājot! Ko viņa vēl sagribēs! Suteneri tādi pretīgi ūsaini veči treniņbiksēs. Paskats tāds kā dzērājiem/bomžiem kas būtu tikuši līmeni augstāk. Nav nolemtības sejā, bet lepnums. Pretīgi.

Darbā pārmaiņas. Pārmainīju dislokācijas vietu, un nu man vairs nav logs pretī. Tas nekas, vieta ir labāka, un pārvākšanās procesā izmetu veselu lērumu nevajadzīgu mantu. Tagad te ir tīrs un kārtīgs.

Atkal jau tumšs. Bet tāda jau ir tā ziema.