Disku caurumiem beigas

Īsti neatceros kurš no disku caurumiem tika apmeklēts kā pirmais, šķiet ka tas bija vai nu Stabu ielas, vai Čaka ielas, turpat netālu. Katrā ziņā pirmo pirātisko dator-disku bez tēva klātbūtnes es nopirku Latgalītes tirgū un tas bija šķiet Windows98 beta.
Bet disku caurumi bija īpaši, tie nebija kā Latgalīte, kur bija stāvgrūdām piepildīts ar šaubīga paskata tirgotājiem un pircējiem, kas pirka visu sākot no zagtu velosipēdu detaļām un veļasmašīnu motoriem, beidzot ar klaviatūrām un jau minētajiem diskiem.

Ja tā padomāju, tad šķiet ka uz disku caurumu mūs pirmo reizi aizveda kāds no klasesbiedriem skolas laikā, un pirmo es atceros to kas bija netālu no Stabu ielas krustojuma, uz Čaka ielas. Tur bija jāiet pagalmā, un jādauzās pie metāla durvīm, uz kurām – tradicionāli – bija pielīmēts CD disks.

Disku caurums bija askētiski mēbelēts, tam būtībā bija tikai 2-3 galdi, noklāti ar diskiem, un pīpējošs tēvainis ādas jakā, kas to visu pieskatīja. Vēlāk diskus nomainīja katalogi ar disku vāciņiem, un paši diski atradās kautkur prom, lai policijas reida gadījumā neko nevarētu atņemt. Atceros, ka vienu reizi dažus no mūsu klasesbiedriem pieķēra reida brīdī iepērkamies, un tika stādīti kādi tur protokoli vai kas tamlīdzīgs. Šķiet pēc šī gadījuma sākās lēnā pāreja uz katalogiem.

Bez jau minētajiem disku caurumiem uz čaka ielas, turpat netālu stabu ielas, bija arī uz valdemāra ielas bēniņos pretī tagadējam Fotki.lv veikalam, kā arī bija tur, kur tagad ir Podium veikals blakus Elkor Plaza. Tur kādreiz bija tāds kā pusnojaukts rūpnīcas korpuss, ar Cenu Paradīzi dažas no telpām. Tur bēniņos bija kārtējās durvis ar CD disku uz durvīm.

Ko mēs tur pirkām? Tak visu, pārsvarā spēles. Bija arī fotošopi, koreldravi, atceros ka vienreiz uz valdemāra ielas pirku par Japāņu valodas apmācības disku, par kuru pamatīgi norēcās ādainie disku tirgotāji. Diski šķiet maksāja divus, vēlāk trīs latus. Gan jau kāds lasītājs mani labos, ja tā nebija.

Tajos laikos man bija 33.6K modēms, un nekādas lielās programmas no interneta ielādēt nebija iespējams, tapēc disku caurumi bija daļa no mūsu ikdienas. Tad protams nāca MājasDSL, kas bija pirmais mans ātrgaitas internets (kas sākumā bija tik sūdīgs, ar tik daudz ping timeout, un visādiem pārtraukumiem, ka ātri vien no tā atteicāmies). Disku caurumi lēnām pazuda no mana apziņas loka, un es pat godīgi sakot nezinu kas ar viņiem notika. Droši vien viens pēc otra pievērās.

Ja jums ir kādi interesanti piedzīvojumi ar disku caurumiem, dalieties ar to komentāros.

18 thoughts on “Disku caurumiem beigas

  1. Heh, Jēkabpili diskus tirgoja tieši galvenajā tirgū blakus ķīniešu šmotku bodēm bija divi konkurējoši kioski ar diskiem. Ja kas nebija uz vietas varēja pasūtīt un nākošajā nedēļā pieveda. Nebija pat mazāko aizdomu, ka tas varētu būt nelegāli.

  2. Bet vispār bitorrenti, dc un the pirate bay pilnībā iznīcināja īstos pirātus, kas ar viltotajiem diskiem pelnīja naudiņu priekš noziedzīgajiem grupejumiem. Tagad turās tikai krutākie grupejumi, kas vilto arī kastītes tā lai izskatītos, ka prece ir īsta un var pārdod gandrīz pa pilnu cenu.

  3. Hmm. Es biju tajā Čaka ielā, laikam ap Čaka ielu 100 or smth. Dziļā pagalmā, dauzies aiz metāla durvīm, pēc brītiņa atver un vari brauzēt un tā.
    Reāli tāda sajūta, ka narkotikas nopirkt būtu vieglāk 🙂

    Un Aigar – es domāju tagad pirāti grozās ap konsolēm – atkodēšana, spēles un tml. pakalpojumi.

  4. Mūzika ārpus pilsētas tiek joprojām aktīvi piratēta, vismaz man tāda sajūta pēc gadatirdziņiem šovasar.Nu un kāda daļa pirāt-bandītu gan jau pieķērušies informācijas tirgošanai, zinu, ka diezgan normāli maksā visādas telefoncipariņu datubāzes, kamēr spamam lietojamu e-mailu saraksti tirgojas par sviestmaizi. Tajā pusē lielajai peļķei atkal tiek karots pret finansiālas info zagšanu un tālākpārdošanu, kredītkaršu cipariņi, piemēram, bet pie mums tas liekas vēl nav aktuāli

  5. disku caurums 😀 kas tas pa gejisko nosaukumu :Dnormāls warezshops 😉 juu atceros 90gadu beigas kad tikai lielos vairumos pirkts gamez un softs 🙂

  6. Bija tādi laiki, un sākotnēji nemaz nebija nekur jāklauvē, jo atceros, ka Tomb Raider 2 un Quake 2 tālajā 1998. gadā nopirku Sporta pilī.Vēlāk gan bija tikai katalogs un šaibas glabājās kaut kur citur. Ja atmiņa neviļ, tad pēdējā spēle, ko šādā ūķī nopirku, bija Diablo 2: LoD, turklāt tā kā spēle bija jauna, pārdevējam tā bija iecepta matricā un atslēga bija uzrakstīta ar pildspalvu. 🙂
    Atceros, kā ar draugiem pirkām visādus krievu spēļu žurnālus, kam līdzi nāca CD ar demo versijām, ielāpiem, modiem, video karšu draiverim utt. Fun times!

  7. Šad un tad joprojām vēl uzspēlēju Diablo 2, taču nu jau Battle.net ar legālu atslēgu. Toreiz tam vienkārši arī nebija jēgas, jo iezvanpieeja bija pārāk dārga…

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *