Atlaižam 100’000 cilvēku

“Esam tādā situācijā, ka katrs ceturtais nodarbinātais strādā valsts sektorā. Tas ir: algu saņem no nodokļu naudas. Tas ir: saņem algu no naudas kas piespiedu kārtā, ar vardarbības draudiem ir atņemta no valsts iedzīvotājiem.  (..) Atliek atbrīvot naudas resursus masveidā atlaižot valsts pārvaldes darbiniekus. atlaist 100’000 (tas ir – 50% no strādājošiem valsts sektorā). Lai meklē darbu privātajā sektorā. un lai kurina ekonomiku, nevis tikai slinki slauc kāpostu, piezīdušies nodokļu naudas rimtajai straumei.”
— avots, klab lietotājs Watt

Šādi aprobežoti teksti vienmēr ir mani kaitinājuši. Vai tie valsts darbā pieņemtie cilvēki ir kādi robotiņi kurus tā var izmest miskastē? Vai viņi ir vainīgi ka vēl dažus gadus atpakaļ valsts darbs tika reklamēts kā mūžīgi garantēts un stabils?

Mētāties ar apaļiem cipariem māk visi, bet jaatceras ka dzīvs cilvēks ar ģimeni ir abos galos, gan pabalsta prasītājs, gan cilvēks kurš raksta atskaites kautkādām ministriju prasībām.

Turklāt nevajag jaukt valsts darbus ar valdības darbiem, lielākā daļa no šiem 100000 cilvēkiem pelna nedaudz virs minimālās algas, ja tur kādi ministrijas darbinieki pelna lielas algas, tas nenozīmē ka zaļi dzīvo visi simts tūkstoši.

Optimizēt vajadzēja laicīgi, tagad uz sitiena atlaist tūkstošiem cilvēku iedzīs valsti vēl dziļākā krīzē.

114 thoughts on “Atlaižam 100’000 cilvēku

  1. No tiem pašiem nodokļiem ;)Līdz ar to valsts viņiem samaksā un zināmu daļu paņem atpakaļ. Ja nemaksātu vispār (lasi — likvidētu attiecīgās štata vietas), valstij paliktu vismaz 2x vairāk.

  2. artursp – nelogiski. Atlaistie arī ir jāuztur – bezdarbnieku pabalsti utt. Un ne visi valsts iestadees tikai urkee degunus, ir arii vertiigas lietas.

  3. Pastāsti man, lūdzu, kāpēc valsts aparāts tā uzblīda tieši “treknajos” gados. Pēc manas saprašanas, ja jau tur lielākā daļa arī tolaik saņēma nedaudz virs minimālās, tad viņi ir pilnīgi deģenerāti, ja jau nespēja neko atrast naudīgākās nozarēs. Otrs variants — saņēma krietni vairāk par minimālo. Abi pietiekami ticami, lai būtu skaidrs, ka no šiem cilvēkiem jēga nav nekāda, un tieši viņi jau arī velk valsti bedrē: absolūti neko nerada/nedara, bet saņem par to naudu.Silti iesaku palasīt arī citus watt ierakstus un arī padomāt līdzi.

  4. Es personīgi nepazīstu nevienu valsts darbā strādājošu cilvēku kas pelnītu virs 400ls, toties pazīstu vairākus kas pelna zem. Varbūt man nav paveicies ar paziņām?

  5. Atlaišana tāpat ir lētāka, jo pabalstu viņiem maksās max. 9 mēnešus, kamēr, viņus paturot, valstij saistības paliks bezgalīgi. Beigās viņi varbūt būs spiesti pāriet privātajā sektorā, kas valstij būs vēl izdevīgāk.Jā, ne jau visi; tieši tāpēc neviens jau neiesaka atlaist visus.

  6. Ja alga būtu cilvēka spējām neatbilstoša, viņš meklētu citu darbu. Par “intelektuālu” komentāru rakstīšanu delfos arī 400 lati nav slikta alga (tas ir piemērs).Jāsaprot taču, ka valsts jau nemaz īpaši (pēc teorijas) neatšķiras no uzņēmuma, līdz ar to visām darbībām pamatā tāpat ir jābūt aukstam aprēķinam.
    Ja Tu sēdētu visu dienu, skatoties griestos un komentējot ziņu portālu rakstus, cik ilgi MT Tev maksātu algu? 🙂
    Es, piemēram, daudz labprātāk brauktu pa labiem ceļiem, saņemtu kvalitatīvu medicīnu utt., nevis uzturētu šo bezjēdzīgo birokrātiju. Un man ir pilnīgi vienalga, ka kāds paliks badā. Ar ko tad es esmu sliktāks, ka man jāstrādā, lai viņus uzturētu, kamēr viņi vienkārši dzīvo uz mana rēķina.

  7. HA, LOL kādā leiputrijā ta tu dzīvo, ja tur visiem ir darbs? Cilvēki strādā tur kur maksā algu, nedomājot par to kas viņiem maksā. Ja man nebūtu kur strādāt, es ietu strādāt valsts darbu, ja tur ņem cilvēkus. Cilvēks nav vainīgs ka viņš strādā tur. Meklē iemeslu citur.

  8. Es gribu dzirdēt kādu dziesmu tu dziedātu ja tevi Tilde (vai whatever) atlaistu 🙂 Ja Tildes krepu nelietotu valsts iestādes kautkāda kukuļdošanas projekta dēļ, arī tāds uzņēmums nespētu pastāvēt.

  9. Cik man zināms, “treknajos” gados bija milzīgs darbaroku trūkums, kas arī bija viens no galvenajiem milzīgā algu kāpuma (un citu izrietošo seku) cēloņiem, bet neatminos, ka ļaudis būtu masveidā pārgājuši no valsts maizes uz privāto sektoru.Ja cilvēks tiešām gribētu un varētu saņemt vairāk, tad arī saņemtu.
    Varbūt, pirms no*irs citus, pastāsti savu redzējumu, kā vajadzētu risināt esošās problēmas 🙂

  10. Ir viegli pateikt – atlaižam 50% valsts ierēdņu. Bet kā to izdarīt? Kas noteiks, ko atlaist un ko paturēt? Kas noteiks, kuras pozīcijas ir valstij vajadzīgas un kuras nē?
    Iznāks tāpat kā ar e-pārvaldi. Bankas pārejot uz e-norēķiniem ievēroja, ka vairāk nekā 90% no naudas plūsmas tagad iet caur internet bankām. Analoģiski varētu pieņemt, ka ieviešot e-parakstu un tad e-pārvaldi 80% no valsts saskarsmes ar iedzīvotājiem būtu elektroniskā veidā un vismaz 50% ierēdņu varētu atlaist. Tagad jautajums – kāpēc ierēdņi ir tik kūtri e-paraksta apguvē un e-pārvaldes izstrādē un ieviešanā?

    Valsts naudas taupīšanai ir jābūt tiešā veidā izdevīgai tiem cilvēkiem, kas kontrolē processus, kas šo naudu varētu taupīt, citādi nekas nenotiks.

    Pašlaik, ja tu kā valsts iestādes priekšnieks ietaupi naudu, to naudu tev nākošā gada budžetā atņem. Tas nevienam priekšniekam nav interesanti.

  11. Zināšanai — programmatūras ražošana nav vienīgais Tildes bizness ;)Es neuzskatu, ka man darbavietai ir jābūt nodrošinātai (t.s. sociālisms kaut kā tagadējiem brēcējiem, ka viss ir slikti, arī īpaši nepatika). Meklētu citus variantus kā jebkurš normāls cilvēks.
    Miljoniem cilvēku visā pasaulē dzīvo bez pajumtes, bez dzeramā ūdens utt. Uz tā fona 100K atlaistu dīkdieņu sīkums vien ir 🙂

  12. Šoreiz tā situācija ir mazliet savādāka. Ja pašreizējā elite neatradīs veidu, kā samazināt izdevumus, tad pēc valsts bankrota vara, ļoti iespējams, arī oficiāli pāries kreditoru rokās.Pašlaik tikai “rekomendācijas” 🙂

  13. Interesanti, atbilstoši kurai teorijai tad valsts “neatšķiras no uzņēmuma”. Wanna-be sociologi/politologi, sasodīts ar ārā.

  14. artursp tā gudri sprēgā, bet tā arī nav atbildējis uz kzh jautājumu – kur ellē ratā privātajā biznesā tagad radīsies 100k darba vietu? Tu saki meklēt kur ir labāk? ok. 5 k no tiem 100k moš arī atradīs. Sasodīts nav mums tā privātā biznesa. Treknajos gados uzblīda sasodītie nekustamā īpašuma spekulanti (kuri daļēji arī vainojami tik smagā krīzē, kāda tā ir šobrīd), būvnieki un banķieri. Mēs neko sasodīts paši neražojam (gandrīz neko). Nav kur tos 100k šobrīd iebāzt privātjā biznesā, jo tas vienkārši nav attīstīts.

  15. Kaut vai tā pati valsts varētu subsidēt darbavietas, proti, maksāt (no tās pašas naudas, ko tagad maksā) tiem tirliņiem, lai viņi kaut ko ražotu/darītu kaut ko, no kā ir reāls labums. Būvētu mājas, ceļus, slauktu govis, raktu kartupeļus.Ja tiešām — kā Normunds raksta — “lielākā daļa no šiem 100000 cilvēkiem pelna nedaudz virs minimālās algas”, tad noteikti atrastos arī investori (kurus iepriekš atbaidīja lielās darbaspēka izmaksas), kas varētu šos cilvēkus izmantot. Attiecīgi tad varbūt pat varētu jau cerēt uz kaut kādu eksportu, kas atkal valstij ienestu papildu naudu utt., utt.
    Protams, daļa no viņiem gan jau ir tādi deģenerāti, kas strādāt vienkārši nespētu. Saņemtu pēc nopelniem, big deal.
    Tavs ierosinājums? 😀

  16. Jesusmarija. Delfu līmenis tiešām, piedod. Ja valsts nebūtu nekas vairāk, tad sen jau korporācijas būtu 100% pie teikšanas, nevis kā tagad, ar ierobežojumiem.

  17. Tas vēljoprojām būs “ražojam paši sev”. Ko tad viņi varēs ražot? Adīt zeķes? Audzēt bietes? Come on ar to ekonomiku nepacelsi. Dod citus piedāvājumus. Neviens te nestrīdās, ka valsts iestādēs strādājošo ir krietni par daudz. Iet runa par to, ka tagad atlaist uz sitiena 100k darbinieku, kas saņem niecīgu atalgojumu, ir nežēlīgi. Jāsoda ir tie sasodītie …., kas ņirdz mums acīs skatīdamies un kāš naudu no valsts. BTW ja tie 100 k nabadziņi ir tirliņi un sēž visu dienu delfos un komentē (par ko es nestrīdos, jo zinu, ka daudzi tā arī dara, bet tik pat daudz ir sakarīgu un strādīgu cilvēku), ar ko viņi ir sliktāki par Tevi, ja Tu vakardien pa dienu nodarbojies ar blogu lasīšanu un komentēšanu? Tas ir tas pats kas lasīt delfus un komentēt un urbināt degunu IMHO!!!

  18. Man maksā par padarīto, nevis par stundām (atsēdēšanu), tāpēc tās nav salīdzināmas lietas.Nežēlīgi?! Vai tavuprāt, piemēram, tas, ka neskaitāmi uzņēmumi ir spiesti pārtraukt darbību (un atlaist darbiniekus) lielā nodokļu sloga (kas savukārt baro šos 100K) dēļ, ir labāk? Nogriezt naudu izglītībai, medicīnai, “māmiņu algas” utt., bet tos 100K neaiztikt — labāk?
    Varianti šobrīd tāpat ir tikai divi — vai nu samazināt izdevumus, vai nu aizņemties. Ja tu domā, ka parādi (līdz ar to vēl lielāks nodokļu slogs) ilgtermiņā uzlabos ekonomiku, tu ļoti maldies.

  19. Es jau Artūram vakar gribēju pateikt, bet viņš joprojām nesaprot tapēc – tu būtībā iesaki pilnībā paralizēt latvijas intelektuālo sfēru, jo “valsts” paspārnē ir lielākā daļa zinātņu speciālistu, kuriem privātā svērā nav ko darīt, jo viņu pakalpojumus vajag valstij. Var jau protams pāriet uz privātiem kantoriem, no kuriem valsts pērk pakalpojumus bez rezultātā valstij tas izmaksās daudz dārgāk. Es runāju par fiziķiem, ķīmiķiem, vēsturniekiem, meteorologiem, ģeologiem, biologiem, ģeogrāfiem utt. Protams, ir maziņi kantorīši kas jau tagad ņemas pa privāto sfēru, bet viņu vienīgie klienti ir dažas lielās kompānijas un latvijas valsts, kurai jāpērk viņu pakalpojumi lai atskaitītos eiropas savienībai. Nu ir dažas zāļu firmas, daži privātie kartogrāfu kantori, un tas viss. Mums maza valsts, mazs tirgus tādām speclietām

  20. To var ļoti vienkārši izvērtēt, no kā ir kāds labums valstij un no kā nav. 100K zinātnieku pie mums pilnīgi noteikti nav, pat ne uz papīra :)Joprojām gaidu jūsu ierosinājumus 🙂

  21. Kā tu zini cik zinātnieku te vajag? Skolotāji gadījumā arī nav valsts paspārnē? Un kas ta bez skolotājiem un universitāšu pasniedzējiem būs? Ne tikai tu iesaki tikt vaļā no visiem kuriem ir cita izglītība kā jurists vai ekonomists (pārspīlēju), bet arī no tiem, kuri izglīto cilvēkus šajās specialitātēs. Privātie policisti un ugunsdzēsēji? Tādi arī ir pieprasīti? Mans ieteikums būtu pārstāt finansēt bankas un miljoniem dārgus kultūras projektus kad valsts ir krīzes situācijā.

  22. vai arī rekur tev statistika, zemessardze plus armija latvijā ir 15000 cilvēku, un mūsu dalībai amerikāņu karos tiek tērēti miljoni latu katru gadu. kapēc?

  23. Skolotāju ir krietni par daudz. Skolēnu skaits kopš kaut vai 90. gadiem ir strauji samazinājies, bet skolotāju — nē. Par viņu nodrošināto izglītības kvalitāti, protams, var vēl izvērst atsevišķu tēmu :)Iespējams, ja izglītību (arī vidusskolas) nodotu privāto rokās, kvalitāte tikai celtos. Neredzu jēgu no valsts dotētām programmām, ja valstij nav nemaz skaidrs, kādi speciālisti būs nepieciešami nākotnē utt. Izšķiest valsts naudu, lai radītu bezdarbniekus ar augstāko izglītību, ir idiotisms.
    Ja kas, es vairāk esmu par to, lai tiktu vaļā tieši no “juristiem un ekonomistiem”.
    Ja ar banku finansēšanu domā “Parex”, tad ir grūti spriest, kas būtu bijis pareizāk. Valsts jau tāpat garantē visus noguldījumus līdz 50K eiro, līdz ar to, iespējams, bankrots būtu izmaksājis dārgāk.
    Ja “kultūras projekti” ir domāta bibliotēka, tad neko jau daudz neiegūtu, projektu apturot, tāpat būtu noteiktas izmaksas, tiesāšanās utt. Un kas no tā? Valsts ietaupītu dažus desmitus miljonus, lai samaksātu tiem nelaimīgajiem 100K aldziņas, kamēr visi bibliotēkas projektā nodarbinātie (projektētāji, celtnieki, būvmateriālu ražotāji utt.) paliktu bez darba.
    Manuprāt, tieši tas tagad ir jādara — jāpludina nauda ekonomikā, jādod cilvēkiem darbs un beigās vēl tāpat liela summa jāiekasē nodokļos.
    Vai tik pats nedzīvo leiputrijā, kur valsts ir tik bagāta, ka var visu atļauties, un tādas lietas kā “ierobežoti līdzekļi” vai “finansiālas problēmas” nepastāv. Var maksāt cilvēkiem par nekā nedarīšanu un vēl ņemt un attīstīties. Kredītus tam visam, protams, neņem. Nauda krīt no gaisa. Mhm.

  24. Aizsardzības budžeta lielums ir NATO prasība (precīzu ciparu neatceros, bet bija daži % no IKP).Par armiju lielos vilcienos piekrītu – ir drastiski jāsamazina. Tur kā nekur citur var redzēt, kā cilvēki saņem nesliktu naudu par kules kasīšanu. Ja “krievi nāktu”, mums tāpat nebūtu izredžu, bet dažādu katastrofu gadījumu var mierīgi iesaistīt civilos (iepriekš apmācot).

  25. Ja atlaistu 100k valsts iestāžu darbinieku (pieņemot, ka rezultātā valsts aparāta darbība īpaši nepasliktinātos), tad darba tirgū palielinātos piedāvājums. Tas samazinātu algas, kas palielinātu vietējo eksporta uzņēmēju konkurentspēju. Līdz ar to jauni uzņēmumi tiktu dibināti sfērās, kur tagad tas nav izdevīgi. Jā, tas arī nozīmētu, ka mūsu vidējais dzīves līmenis pazeminātos, varbūt pat līdz 2005. gada līmenim. Tad pārdzīvojām, es domāju arī tagad pārdzīvosim.

  26. nezinu kurā valstī tu dzīvo, bet pie mums darbu dabūt ir teju neiespējami un bezdarbs ir ieņēmis virzienu uz 20% tieši dēļ tā. domā atlaiž fana pēc no privātfirmām? vai arī tapēc ka vairs nevar atļauties? un kas tad būtu ja parādītos pārdesmit tūkstoši lieku bezdarbnieku, kādam parādītos vairāk liekas naudas ko viņiem maksāt?

  27. ‘Dabūt darbu’ ir ļoti piezemēta domāšana. Jāidentificē cilveku vajadzības un tad tās jāapmierina. Pašmāju cilvēku un ārzemju cilvēku. Kā tad citādi darba vietas rodās? Darba vietās nerodās no valsts rīkojuma, bet tikai no uzņēmīgu cilvēku iniciatīvas.
    Triviāls piemērs – vecim nav darba, aiziet pie kaimiņienes sarunā par piecīti sacirst viņai malku. Nevienam tā darba vieta nebija jāveido.

  28. nav nekādas centralizētas domāšanas vai kontroles ja ir runa par uzņēmumiem, tu nevienam nevari pavēlēt pieņemt darbā cilvēkus. kaimiņienei naudas arī nav, par malkas skaldīšanu neviens naudu nedod, man liekas tev ir švaks priekšstats par realitāti, aigar.

  29. Nu, ir tie 100K lieka nasta pārējiem. Un, gadiem ejot, tā paliks tikai smagāka, jo strādājošo skaits tikai samazināsies, līdz ar to nodokļu slogs (no kā šie parazīti tie uzturēti) uz vienu strādājošo tikai pieaugs. Ja valsts viņu dēļ aizņemsies vēl vairāk, tad tas slogs pieaugs vēl vairāk. Arī uzņēmējiem būs jāmaksā lielāki nodokļi, kas uzņēmējdarbības attīstību un investoru ienākšanu nebūt neveicinās. Nav jābūt ģēnijam, lai saprastu, kā tas ietekmētu valsts attīstību. Varbūt tu to vēlies, bet vismaz es nē.Rupji rēķinot, atlaižot šos 100K, valsts kasē pēc pabalstu nomaksas teorētiski gadā ietaupītos vismaz miljards (100K cilvēku * 5K alga gadā (no gaisa ņemts cipars) + visādi citi izdevumi, kas ar viņiem saistīti (piemēram, 15K Ls par braukāšanu uz darbu vienam cilvēkam utt.).
    Komentu secība arī ķuķū, btw.

  30. “kaimiņienei naudas arī nav, par malkas skaldīšanu neviens naudu nedod”
    Kā tad nedod? Malka ir, jāsaskalda, pati nevar – mugura sāp, ja ne 5 Ls, tad pāris lati vai puslitrs noteikti atradīsies. Nauda ir visiem, kas apmierinās cilvēku reālās vajadzības. Ja cilvēkam ir reāla vajadzība, tad viņš arī samaksās par tās apmierināšanu.

    ‘Naudas nav’ ir demagogoija. Naudas palika mazāk par dažiem procentiem, kas nozīmē, ka cilveki atsakās no luksus lietām, ko pēdējos gados ir sākuši lietot. Bet no vienkāršām un ikdienā nepieciešamām lietām neviens neatsakās, jo … tās ir nepieciešamas.

    Vēl viens piemērs – piensaimnieki negrib nodot pienu par 8 santīmiem litrā. Pāris bezdarbnieki var paņemt savu veco autinu, apbraukt dažas fermas, savākt pienu, aizvest uz pilsētu un pārdot māju pagalmos, atņemam benzīna naudu un peļņa uz pusēm ar piensaimniekiem. Tikai pašu personīgā uzņēmība traucē tādas lietas uzsākt. Ja nav autiņa, tad vienu kannu var aizvest arī uz velo uz muguras 😀

  31. Par tiem nodokļu maksājuiem. Jautājums – cik liela daļa privāto uzņēmēju maksā nodokļus pilnā apmērā? Kādi 30%…

  32. …(piemēram, 15K Ls par braukāšanu uz darbu vienam cilvēkam utt.)… Un vēl pāris komentāri par izglītības kvalitāti utt utjp. Piedod, Artūr, bet šajā brīdī man gribas nosaukt Tevi kādā stulbā vārdā, diemžēl es tam stāvu pāri un to nedarīšu. Tu tiešām neesi īsti gudrs, ja domā, ka visiem tiem 100k darbiniekiem apmaksā visādas ekstras. Es Tev varu garantēt, ka ne skolotāji, ne policisti, nedz ugunsdzējsēji par valsts naudu uz darbu nebraukā, nelieto nekādus darba telefonus nedz arī kādas citas ekstras. Tas, ka ziņās parāda, ka kaut kāda parlamentārā sekretāre nobraukā nežēlīgos tūkstošus, nenozīmē, ka to apmaksā visur citur. Vot tieši tādus cilvēkus vajg atlaist.
    Runājot par izglītības kvalitāti – nav ienācis prātā, ka skološana ir trīs pušu atbildība? vispirms ģimene, pēc tam pats sīcis, un tikai tad skolotājs. Bērniem tagad visādas tiesības sadotas. Viņš tev acīs skatīdamies var lamāt visādos vārdos. Tu viņu pat no klases nedrīksti izraidīt. Ja ģimenē par bērna skološanu neliekas ne zinis (māte un tēvs darbā no agra rīta līdz vēlam vakaram un nemaz nepievērš uzmanību, ko tas sīcis dara, pilda mājas darbus vai klaiņo kaut kur), tad vairums gadījumos nekas labs no tā nesanāk. Kā man ir apnikuši šādi “gudri” psihologi, juristi un visādi citādi prātvēderi, kas māk tikai visu vainu novelt uz skolotāju. Acīm redzot cilvēkiem nav ne mazākās nojēgas par skološanas un audzināšanas procesiem.

  33. Aigar piedod, bet arī Tu bīdi demagoģiju. Es gribētu redzēt, kā Tev atmaksāsies ar kādu vecu žiku apbraukāt 5as lauksaimniecības, paņemt 6 trīslitru burkas ar pienu, un aizvest uz pilsētu viņas pārdot… Kā jau es augstāk rakstīju – pārdošana pašiem sev ekonomiku neizglābs…

  34. Kurš muļķis 3 litru burkas vadā? Ar normālām piena kannām pa 10 – 20 litriem. Kādas 5-6 parastā žigulītī vajadzētu varēt iekraut bez problēmām.
    Ekonomika nav zero-sum pasākums. Arī iekšējā tirdzniecība var radīt pievienoto vērtību sabiedrībai ar efektīvāku ierobežoto resursu izmantošanu. Ja paņem 8 santīmu un nogādā to līdz cilvēkam, kurš ir gatavs par viņu maksāt 40 santīmus, tad nav starpības vai šis cilvēks ir LV vai ārzemēs, ieguldījums Latvijas ekonomikā ir tāds pats.

    Doma, ka ekonomikas iegūst finanses tikai no eksporta tika atspēkota vēl pirms sākās industriālā revolūcija, un tieši šī ekonomiskā koncepcija padarīja industriālo revolūciju iespējamu. Tas nav triviāli, bet esmu pārliecināts, ka ar LV vidusskolas izglītību to var sākt apjaust.

  35. Es jau nekur neesmu teicis, ka katram dod 15K Ls braukšanai uz darbu, tikai piemērs. Bet tāpat jau tie cilvēki nesēž uz ielas — telpas, datori, papīri smērēšanai, mēbeles, komunikācijas, dienesta auto, komandējumi, apmācība utt. — tas viss maksā naudu. Protams, mani cipari ir izdomāti, jo reālos jau man neviens nedos.Par izglītību. Vidusskolu skolu pabeidzu pirms 7 gadiem. Nedomāju, ka lielos vilcienos kaut kas tur ir mainījies, tāpēc nojausma ir. Pastāsti tad, lūdzu, kāpēc pie viena skolotāja visi mācās, bet pie cita spēlē kārtis un klačojas? Tā pati fizika — it kā priekšmets, kas mūsdienu skolēniem skaitās ne īpaši stilīgs, bet tomēr pie viena skolotāja visi sēdēja ar mutēm ciet, klausījās un arī kaut ko iemācījās (jo bija respekts), bet pie cita — kārtis. Tas pats bija arī augstskolā (piemēram, augstākajā matemātikā bija IZCILS pasniedzējs, bet vairākos citos, it kā interesantākos priekšmetos ne tuvu tam, līdz ar to arī attiecīga studentu uzmanība un zināšanu apguve). Vot, tas, ko tu raksti, tā ir demagoģija 🙂
    “pārdošana pašiem sev ekonomiku neizglābs” — parazītu (kurus te daži tik ļoti aizstāv) barošana ne tik 😉

  36. artursp – respekts, jo baidījās. Tad kad es gāju skolā, skolēnu drīkstēja atstāt pēc stundām, sabārt, sarāt, izraidīt no klases par sliktu uzvedību. Līdz ar to pie stingrākiem skolotājiem bija lielāks respekts. Bija arī ne tik ļoti stingri skolotāji, bet manā skolā neviens kārtis nevienā stundā nesita. Tagad tajā pašā skolā ir daudz tādu skolēnu, kas atļaujas lamāt skolotājus acīs skatīdamies. Un to visu es asociēju ar audzināšanas trūkumu ģimenē. Mūsdienu ģimenē bieži vien pietrūkst elementāras audzināšanas. Tagad, kā jau teicu, pat šķībi paskatīties uz skolēniem nedrīkst. Uzreiz būs bērna tiesības. Tu kādreiz esi mēģinājis novadīt kaut vienu stundu? Kāpēc skolotājam būtu jābūt kaut kādam smaragdas pilsētas burvim, lai izdomātu, kā tad piesaistīt tos hiperaktīvos idiotus? Vismaz 3 pušu atbildība, no kuras skolotājs ir pēdējais. Par augstskolu vispār varam nerunāt. Kāmēr tur sēž kadri, kurus es krieviski labāk sapratu nekā latviski, tikmēr par to var pat nediskutēt… Diemžēl.
    Aigars – daudzi zemnieki paši ved savu pienu uz pilsētu tirgiem. Vietējais bezdarbnieks, kā Tu saki, būtu tikai kārtējais starpnieks – liekēdis. Un neviens no viņiem nenes ieguldījumu ekonomikā, tikai savās kabatās, jo, lai pie mums likumīgi tirgotu pārtikas preces ar visiem nodokļiem, vajag visādas PVD atļaujas pārbaudes utt utjp. Starp citu, bija vienreiz atnācis viens piedāvāja kartupeļus. Saku dod šurp, vienu rimčika maisu paņemšu. Guess what, man atbild – nē, ar tādiem niecīgiem daudzumiem es nekrāmējos.
    Vēl joprojām neviens no atlaišanas piekritējiem nav man devis reālus piemērus, kur tad tos visus cilvēkus bāzt. Es jums piekrītu, ka tieši no valsts birokrātu slāņa vajag tikt vaļā, taču ne masveidā atlaist skolotājus, policistus, ugunsdzēsējus.. Kāds no jums laukos vispār ir bijis? Cilvēkiem laukos vispār nav naudas. Vecāki lūdz savus bērnus palaist no stundām, lai bērns tiktu uz konkrētu autobusu, kurā ir brīvbiļete, jo savādāk neesot naudas (reāls piemērs). Par kādu vietējo skolu likvidēšanu var būt runa (tast tā, tiem, kas grib ieteikt likvidēt mazās skolas un pāriet uz rajonu centriem). Anyway, gaidu jēdzīgus piemērus.

  37. p.s. Skumji artur, ka Tu visus skolotājus, policistus, ugunsdzēsējus un tamlīdzīgos liec vienā maisā ar birokrātiem valdībā un sauc par parazītiem. Tiešām skumji.

  38. Piekrītu Rapsim, tieši kā es teicu – visi valsts apmaksātie cilvēki nav parazīti un nesaņem nesamērīgi lielas algas, ir izņēmumi valdībā un ministrijās, bet tie ir salīzinoši niecīgs procents.

  39. Atkal demagoģija 🙂 Kurā vietā es esmu visus licis vienā maisā? (Sk. manu komentu Maijs 18, 2009 at 2:39 pēcpusdienā, pēdējo teikumu).Principam jābūt ļoti vienkāršam — ja nav rezultāta, tad nav arī vajadzīgs process.
    Mazās skolas ir jālikvidē! Nu, nav mums tik bagāta valsts, lai varētu katram skolniekam nodrošināt pa skolotājam katrā priekšmetā (pārspīlējot). Tāpat nav normāli, ka lauku skolās klasēs nav pat 10 skolnieku (un ar laiku jau šis skaits tikai samazināsies, jo bērni — kā zināms — pie mums īpaši nedzimst). Lētāk ir nodrošināt transportu, jo neefektīvas skolas uzturēšana maksā nesamērīgi daudz. Par skolotājiem nesen diezgan sakarīgi bija uzrakstījis Jeremy.
    Laukos nav naudas? Par ko tad viņi pērk, piemēram, alkoholu un tabaku (kas nebūt nav pirmās nepieciešamības preces)?
    Pagājušonedēļ sanāca pasēdēt ar vienu uzņēmēju no Inciema puses. Viņš saka, ka darbs laukos ir, nauda ir, bet nav, kas strādā, jo cilvēki ir tiktāl izlaidušies. Nāk uz darbu piedzērušies, nenāk vispār, nāk un nestrādā, neprot elementāras lietas, saņem algu un pazūd utt.
    Laikam dažādās Latvijās dzīvojam.

  40. Es jau neko, bet Jeremy uzskatīt par labu avotu arī ir līmenis 🙂 Tam cilvēkam līdz realitātei ir ļoti tālu, praktiski viss ko viņš raksta par šo tēmu ir BS.
    Par tiem laukiem, izlasi to linku ko devu augstāk. Ja valsts dotu motivāciju cilvēkiem vākties uz laukiem, būtu baigi labi. Bet kur tev tagad maznodrošināta ģimene raus zemi un māju lai uzsāktu lauksaimniecību?

  41. Jā, laikam tiešām dažādās Latvijās dzīvojam… OK slēdz ciet tās skolas, ja Tu spēj nodrošināt, ka transports pietiks pilnīgi visiem skolēniem, kam tas būs nepieciešams. Klapē ciet. Es varu saderēt, ka pēdējais transports aizies vēl pirms pēdējās stundas beigšanās….Bet nu labi, mums ir dažādi viedokļi, un katram ir tiesības uz savu viedokli.

    http://www.db.lv/a/2009/05/20/Par_kefira_dzershanu_uz_ie

    Lūk šādu cilvēku atlaišanu es atbalstu. Tos, kas nodarbojas ar pilnīgi bezjēdzīgu likumu radīšanu. Skaidrs, ka viņiem vienkārši tur nav ko darīt. Par kefīra dzeršanu uz ielas varēšot sodīt tāpat kā alus dzeršanu….

  42. N.R.: Citus nosaukt par muļķiem jau ir easy, vienīgais neesmu manijis, ka Tu būtu spējīgs kaut uz pusi tik arumentēti aizstāvēt savu pozīciju kā es 🙂
    Es tādiem kā Tu uzdod konkrētu jautājumu – ok, papļurkstējām, naudas valsts budžetā no tā vairāk nepalika. Ko tagad? Kāds ir Tavs piedāvājums? Īstermiņā un ilgtermiņā, ņemot vērā šībrīža situāciju.

  43. Varu tikai piekrist artursp par to, ka darbs laukos patiešām ir atrodams. Protams, nevar salīdzināt ar pilsētu, bet tieši tā – arī to kas ir, tie bomži neizmanto. Nemaz nezinu, kur viņi dabon naudu krutkai.

  44. Nē, es ne par to, ka tagad cilvēkiem no pilsētas būtu jābrauc un jāmeklē darbs laukos, es tikai piekritu, ka laukos vismaz tiem, kas jau tur dzīvo, ir darba iespējas.

  45. kas grib strādāt, tas strādā, bez šaubām. rīgas bomži arī izvēlas savu dzīvesveidu, nav jau tā ka viņus kāds piespiež. vismaz 98% noteikti, un tas ir pārbaudīts.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *