Par trakiem amerikāņiem, maizi un krīzi

Vakar pie mums pēc ilgāka pārtraukuma viesojās kārtējais dīvāna tīkotājs, t.i. couchsurferis. Šoreiz tas ir pilnīgi atšķirīga tipa cilvēks, īsos vārdos raksturojot pilnīgi traks izgudrotājs, pusmūža amerikānis. Viņam ir ļoti interesantas biznesa idejas Latvijā, viņš te ir atbraucis noslēgt līgumu ar tādu megakompāniju kā Nordic Partners (Laima), lai viņiem pārdotu n-desmit tūkstošus transportēšanas palešu, kas ir izgatavotas no pāstrādātām plasmasas pudelēm, kas veido paletes daudz izturīgākas un lētākas nekā koka paletes. Papildus tam, viņš viņiem taisa kautkādu enerģijas ieguves sistēmu, kas ražos degvielu no vecām riepām. Galvenais aiz šī visa – mūsu atkritumi pārtaps jēdzīgās lietās. Līgums par paletēm ir noslēgts, tapēc izskatās ka viņam izdosies. 
Pēc izskata gan viņš tāds noplucis, nezinu kā mūsējie viņam vispār kautko uzticēja, bet nu … Vārās viņš bez apstājas, izstāstija visu par viņa palešu sastāvu, tehnoloģijām un atkritumu menedžmenta problēmām eiropā, un visbeidzot izrunājāmies par ekonomiku un par to kas notiktu ja devalvētu latu, un ka tas iespējams ir daudz labāk nekā to nedarīt. 

Pirms viņš ieradās, uzcepu maizi, kas manuprāt sanāca visgaršīgākā no visiem iepriekšējajiem modeļiem, un iespējams ir garšīgākā maize kādu jebkad biju ēdis! Baigais prieks, jāpieraksta recepte lai neaizmirstas.

300g parastie milti, 100g pelēkie rudzu milti, puspaciņa sausā rauga, divas tējkarotes sausā piena pulvera, četras tējkarotes cukura, divas tējkarotes sāls, pusglāze sezama un lina sēklu, kādi 300gr silta ūdens, un divas karotes eļļas. To visu sajauc kopā, mīca ar koka karoti kamēr veidojas mīcāms pikucis. Ja neveidojas – uzsijā vēl nedaudz miltus. Beigās samīca ar rokām bumbulī un noliek uz radiatora zem dvielīša pusstundu rūgt. Izņem no bļodas, uzformē kukuli, un tad 250C sakarsētā krāsnī uz cepamā akmens 8 minūtes, tad temperatūru zemāk uz 185C un tad vēl 25 minūtes.