Filmas

Pēdējās dienās esam skatījušies dažas patiesi izcilas filmas. Pateicoties iepriekš minētajam Movie Lens, kas man viņas ieteica noskatīties, balstoties uz citām filmām kas man patikušas. 
 

Salinui chueok (Memories of a Murder) ir 2003. gada Korejiešu filma par pirmo dokumentēto sērijveida slepkavu Korejā. Filma brīžiem smieklīga, brīžiem ciniska, bet beigās ļoti pārliecinoša. Korejiešu kino baigi saņēmies, arī Host bija izcils.

 

Donnie Brasco ir viena no retajām filmām ar Džoniju Depu, kuras vēl nebiju redzējis – saku tā, jo tā ir sagadījies, ka lielākā daļā filmu kurās viņš spēlē ir ģeniālas. Patiesībā, neskatoties uz augstajām rekomendācijām, lieliskajiem aktieriem (papildus Depam – Als Pačino), tomēr filma man nelikās tik spēcīga kā dažas citas mafijas filmas (Godfather, Scarface, American Gangster). Kas gan nenozīmē ka viņa nav ļoti laba un tāpēc nesaņem manas 4.5*

 

Sukkar Banat (Caramel) ir Libāņu filma arābu valodā, man liekas pirmā filma arābu valodā kuru esmu redzējis. Nedaudz atgādināja Volver, nedaudz vēl kautko, bet kopumā lieliska dzīves situāciju filma, ar uzsvaru uz problēmām musulmaņu tradīciju pārpilnajā Libānā. Šajā ziņā protams jāpiemin Persepolis, kas gan, neskatoties uz to ka tā ir multene, ir daudz nopietnāka un drūmāka. Sukkar Banat ir viena no tām mistiskajām Drama-Comedy filmām, bet neskatoties uz to, beidzas laimīgi. 

 

Das Leben der Anderen (Lives of Others) ir Vācu filma par Austrumvācijas  drošības policijas (Staatsicherheit, vai Stasi) darbinieka uzdevumu vērot tajā laikā populāru dzejnieku, un viņa sievu. Filma ir patiesi lieliska, viena no labākajām un emocionāli spēcīgākajām ko esmu redzējis. Neskatoties uz to, ka kritiķiem Stasi darbs likās attēlots pārāk rožainos toņos, filmu iesaku visiem, un dodu tai piecas zvaigznes, kas no manas puses ir ļoti dāsni (Top 10). 

 

Ondskan (Evil) ir Zviedru filma par kauslīgu puisi, kuru vecāki pārvieto uz internātu. Tajā viņam jāsaskaras ar ģedovšinas tipa pārvaldes sistēmu, kurā ar kaušanos īsti panākt neko nevar, turklāt vēlreiz tikt izmestam no skolas viņam īsti nav plānos. Filma nedaudz atgādina Dead Poets Society, kas ir līdzvērtīgi fantastiska filma. Ondskan ir daudz brutālāka, bet ļoti skaista un spēcīga filma. 

 

Helvetica ir dokumentāla filma par šo visur esošo fontu (šriftu), kas Windows lietotājiem pazīstams kā Arial (Helvetica tika izstrādāts piecdesmitajos, bet kad Microsoft, atšķirībā no Apple, nevarēja atļauties fontu licenzēt lietošanai Windows vidē, tie vienkārši izveidoja praktiski identisku fontu ko sauc par Arial). Filma ir ļoti viegli uztverama filma par šī fonta vēsturi, izmantojumu dizainā, transformācijām, un dažādu laiku dizaineru viedokli par to. Man, kā cilvēkam kam ar šīm lietām gandrīz ikdienā nākas saskarties, filma likās ļoti tuva un iedvesmojoša. Bet es domāju ka jebkuram šo filmu būtu viegli skatīties, jo tā atvērs acis un parādīs visur esošās lietas nedaudz citā gaismā. Vai tu piemēram zināji ka praktiski visu lielo Amerikas kompāniju logotipi ir Helvetica fontā? Un ka to tu ik dienas sastopi neskaitāmus desmitus reižu?