Indoķīna 11: Nobeigums

Tā būtībā arī noslēdzās mūsu ceļojums. Atgriežoties Bangkokā pāris dienas nodzīvojām futūristiskos lielveikalos, kas mūsu Alfu un Spici padara par tādiem Maxima X analogiem, gan izmēra, gan tehniskā ziņā. Lielveikals kur papildus padsmit kinozālēm ir arī IMAX, Opera, Teātris, Lielākais okeānu muzejs Āzijā un vēl bowlings … Pāris reizes bijām uz kino, nopirkām rīsu tvaicējamo aparātu un visādus āzijas gardumus līdzi vešanai. Nopirkām papildus rokas bagāžas somas tam visam, un devāmies uz lidostu.

Daži vispārīgi ieteikumi:

Lonely Planet nepērc Rīgā – Bangkokā uz Khao San par dažiem latiem tos var dabūt. Pašu grāmatu turi somā, bet neuztver kā Bībeli, dati bieži ir novecojuši, un reizēm vispār turēties pie vietām kas grāmatā nav iekšā – būs mazāk tūristu un interesantāk.

Kā jau rakstīju – nebrauc ar tūristu autobusiem, bet meklē autoostas un brauc ar vietējiem – būs interesantāk un daudz lētāk.

No lietus sezonas nav jābaidās – mums Latviešiem tas nav nekas briesmīgs, nu vismaz lietus sezonas beigu gals, kad lietus uzlīst reti turklāt ir silts un patīkams.

Dodoties turp neņem līdzi neko, un īpaši ne zābakus. Mēs visur staigājām vietējiem mīļos apavos – iešļūcenēs cībiņās. Praktiski, jo tās visu laiku jāvelk nost kad iet iekšā telpās, un vai man vēlreiz jāatkārtojas – tur ir ļoti karsts. Lai arī mums noteikti nebija līdzi daudz mantu, tomēr mugursomas bija pārkrautas. Nekādus džemperus un jaciņas līdzi nav jāņem, te karsts ir arī kalnos un naktīs. Ja godīgi – līdzi var neņemt neko, tikai pirmajām dažām dienām nomaināmus t-kreklus un pamata higiēnas lietas. Lidmašīnas pārbraucienam vien līdzi ņemt kautko siltāku ir absurdi, ja vien negrasies galamērķī to atdot vietējiem piemēram. Iesaku atteikties no šortiem, par labu plānām un ātri žūstošām biksēm. Vietējiem ļoti nepatīk šitas amerikāņu tūristu stils – baltās zeķes, lielie zābaki, šorti un veste. Labāk kā neuzkrītoši un vienkārši. 

No moskītiem Oktobris-Marts nav jābaidās, tie parādās tikai Aprīlī. Malārijas zāles – ja tomēr padodies un nolem tās vispār lietot (malārija gan mūsdienās ir labi ja kautkur pie Laosas Vjetnamas robežas, džungļos) tad labāk pirkt lielajās Bangkokas aptiekās. Te preces ir kvalitatīvas un maksā daudzreiz lētāk kā pie mums (Doxicycline, jo Latvijā pieejamais Malarone vispār esot viņu malārijai nederīgs turklāt tam ir blakusefekti). 

Vīzas Taizemei Latvijā jāpasūta no Tūrisma firmas, bet iesaku visas apzvanīt, jo mēs beigās atradām cilvēku kas tām pakaļ brauc uz Vāciju, un samaksājām divreiz lētāk kā vidējā tūrisma firma. Teorētiski iespejams vīzu dabūt uz robežas, bet itkā tikai uz 15 dienām, kas mums bija par maz. Laosas vīzu visi var dabūt uz robežas un iepriekš nekas nav jāpērk, toties maksā viņa tikai dolāros, un tiem jābūt līdzi. Vispār iesaku vest līdzi dolārus, jo tos visur saprot un atpazīst. Kredītkarte varētu būt derīga tikai lielajās pilsētās, un to var ņemt tikai kā nebalto dienu rezervi. Naudu iesaku sadalīt daļās un glabāt dažādās vietās, bet tas jau tāpat skaidrs. 

Lidojām ar Finnair, biļetes maksāja kopā 1100Ls, pārējie izdevumi (nebijām sevišķi taupīgi, un šis iekļauj suvenīrus un pilnīgi visu pārējo) bija tuvu 800Ls. Tātad uz diviem kopējie izdevumi 1900Ls, bet domāju varējām iekļauties arī 1700Ls vai pat lētāk. 

9 thoughts on “Indoķīna 11: Nobeigums

  1. Paldies par ieteikumiem! Lasīju ieprieš apskatu par Bangkoku un tas likās gana aizraujošs! Pirmā asiociācija man par Bangkoku ir no filmas Bangkok Dangerous ar Nicolasu Cagu un foršām go-go meitenēm.:)

  2. Jā, interesanti bet nekādas go-go meitenes mēs visā braucienā neredzējām, jo acīmredzot īpaši arī nemeklējām. Arī transvestītus redzējām tikai divus, un tie bija parasti ierindas cilvēki (policiste un apkalpotāja, kas patiesībā bija kādreiz bijuši vīrieši). Tas rajons Bangkokā ir viens konkrēts, un uz turieni netīšām neaiziesi. Nav centrā.
    Un kukaiņus tur arī ēd tikai tūristi, starp citu 🙂

  3. Forš rakts, es arī pec mēneša došos ceļojumā. No apraksta guvu vērtīgu informāciju savam ceļojumam, noteikti noderēs. Tubingu noteikšu pamēģināšu. Tikai vienu nesapratu kur naudu turējāt? jo kautkur pa ceļam jāpiestāj lai iedzertu un paēstu

  4. Pīpmani, naudu turējām daļās – mazā nauda bija makā, maks somiņā pār plecu. Lielā nauda lielajā somā, droši iekrāmēta. Kad gājām prom no viesnīcas, lielo naudu pārvietojām uz pleca somu. Man lielā nauda, Norai – mazo tēriņu maks. Galvenais saglabāt veselo saprātu un paturēt prātā, ka vietās kur notiek grūstīšanās, ir daudz cilvēku utt. – tur somiņu jātur cieši klāt, ar kontroli par piekļuvi makam 🙂
    Bet Laosā ir mierīgi, tur neviens neko nezog.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *