Tā kā jaunajam velosipēdam ir *preinstalēts* zvaniņš, nu jūtos kā ceļa pavēlnieks. Visi tīņi, kurus sarkanie veloceļi pievelk kā magnēts, nu tiek nozvanīti un patriekti.
Laiks gan ir baigi mānīgs. Nevar saprast – ne īsti silts, ne auksts. Tāda baigā robeža, jo var gan ziema atkal iestāties, gan vasara sākties.