Šodien brīvā diena, sākotnēji tie kas nav bijuši, plāno doties uz sāls raktuvēm Veļičkā, un es plānoju palikt tepat, bet beigās nomainam mērķi uz Boiņicu, kur ir otras raktuves, un dodamies visi turp. Šīs raktuves ir vecākas, dziļākas un mazāk komercializētas, līdz ar to nezinu kapēc jau divreiz gada laikā esmu bijis tieši Veļičkā. Ar tramvaju aizmaldamies līdz centrālajai vilcienu stacijai kas maldinoši saucas par pili, ar vilcienu kādu pusstundu braucam. Maza smuka pilsētiņa un nekādas sajēgas kurp doties. Vietējie mums parāda kautkādu ceļu, un kopā ar kautkādu poļu pāri beigās atrodam to vietu. Elektronisko tablo nav, bet visai līdzīgi, ar izņēmumu ka mēs paši arī sastādam visu grupu (5) un gidu tur īpaši daudz nav – 2. Raktuves ļoti interesantas, sajūta autentiskāka, ir pat brauciens ar raktuvju vilcieniņu. Protams milzu katedrāles un svētā vakarēdiena te nav, bet katrai no raktuvēm ir savi plusi. Ārpusē paēdam dīvainā puszaņķī kādus kebaveidīgos burgerus un atpakaļ dodamies ar autobusu. Ārā šodien īsts pavasaris, pilnīgi karsts. Pamanu tablo kas saulē uzkarsējies rāda 18.8C. Atgriežamies hotelī un sakārtojam vienu no telpām kurā jau ir galdi. Otra nav sataisīta un atstājam to uz vakaru. Dodamies paēst centrā, atrodam kautkādu indiešu ēstuvi. Smuki un interesanti, pasūtam zupu kuras asums pat rūdītos sakauj. Bet garšīgi un pieēdamies tā ka mājup pa dzestro nakti drizāk veļamies nekā ejam. Hotelī atklājam ka otrā telpā joprojām galdu nav, tāpēc atlik tik līst gulēt. Tāds pieēdies gulēt uzreiz labāk ne, tapēc ierakstu blogā dienas pārskatu.