Dīvaini bet nav ko teikt. Iestājies pelēkais periods man apkārt un neko īpaši nav ko rakstīt. Braukāju turpu šurpu uz darbu un atpakaļ, pa vidam strādāju, pa otram vidam – ēdu un guļu. Tieši tāpēc man nepatīk ziema un aukstais periods – neko negribas darīt, ātri paliek tumšs, ārā ir vai nu auksts vai pretīgi slapjš tā ka arī iet nekur negribas. Lasu Džeka Keruaka “Ceļā” un sapņoju par tādu klaiņošanu kur tu izdomā šķērsot 1000Km ar iesākuma budžetu četri dolāri. Keruaks ir pilnīgi traks, lai gan ne tik traks kā viņa korešs Ginsbergs. Vēl domāju izlasīt tā paša Alena Ginsberga grāmatu, kā arī Henrija Millera “Tropic of Cancer” kas ir abu iepriekš minēto iedvesmas avots. Galu galā šie visi ir trakie bītņiki, tie kas radīja Bobu Dilanu, Bītlus un lielu daļu mūsdienu kultūras, un ja tā padomā – tieši bītu paaudze ir ietekmējusi mūsdienu mūzikas esamību.