Tad, kad iesāka atzīt, ka skaistais ir skaists,Pamanīja, ka pastāv neglītais.
Tad, kad iesāka atzīt, ka labais ir labs,
Pamanīja, ka pastāv nelabais.
Esošais neesošs kļūst, kā nav, tas gūst esamību.
Grūtais un vieglais viens otram priekšnosacījums.
Garais un īsais viens otram dāvā veidu.
Augstais un dziļais viens otram salīdzinājums.
Skaņas un toņi cits citu noskaņā saista.
Agrāk un vēlāk viens otram ir turpinājums.– Dao
Get off the drugs, John. Bez pretpoliem nav eksistences.
Ja mēs to pārnesam uz sabiedrību – ir labi cilvēki, un ir arī slikti cilvēki. Slikti cilvēki sēž cietumā. Sanāk, ja visi cilvēki kļūs labi, tad būs pakļauti iznīcībai, jo nebūs pretpolu? Jeb te ir kāda cita, dziļāka doma apakšā? Labais nebūtu labs, ja nebūtu sliktā. Viss būtu vienāds. Skaistais nebūtu skaists, ja tam nebūtu neglītā fonā, uz kā rēķina izcelties…
sweet ‘n’ sour talk again… 😉 bet neapstriidami. man jau gan shkjiet, ka shii raksta tapshanas pamataa vienkaarshi ir divu absoluuti dazhaadu cilveeku runaashana par divaam dazhaadaam lietaam – utopiju un buushanu labam/labaakam. Bet tas mans subjektiivais.
Dziesmā ir aprakstīta utopija. Par to arī runāju. Tas otrs cilvēks vienkārši pats īsti nav sapratis savu viedokli un tik runā vienu un to pašu neklausoties argumentos.
Jā, runa ir par pasaules balansu. Pilnīgi visā ir nepieciešams pretsvars. Padomā kas tā par pasauli kur visi tev piekrīt, kur nevienam nav nekādas motivācijas kautko darīt, jo viss ir kā vajag, kur nav nekādu viedokļa atšķirību, kur nav sarunu tematu (visi tāpat domā kā tu).
Tā būtu zombiju sabiedrība. Viedokļu atšķirība ir normāla un nepieciešama. Utopija nav iespējam, to, manuprāt, apjēdz katrs puslīdz izglītots cilvēks.