Interesanta teorija. Iedomāsimies ka katram alfabēta burtam var piešķirt skaitli. Sāksim ar 00 un beigsim ar 99. Var lietot kaut ASCII, un pietiks visādiem simboliem.
Paņemsim kādu tekstu, un pārvērtīsim to skaitlī, piemēram:
2311020408
Skaitlim pieliksim priekšā 0. pārvēršot to par decimāldaļu.
0.2311020408
Tagad atliek iegravēt skrambiņu precīzi 0.2311020408 daļā no zobu kociņa garuma. Vēlāk izmērot precīzu skrambas atrašānās vietu, mēs varam atšifrēt tekstu. Jo lielāka precizitāte, jo lielāku datu daudzumu var saglabāt, teorētiski bezgalīgu (praktiski gan daudz mazāk, jo zobu kociņa atomiem tomēr ir galīgs un zināms izmērs, bet vienai enciklopēdijai pietiks).
Vēl man ienāca prātā ka ja būtu iespējams uzzināt kādu divu vienkāršu skaitļu aritmētiska darbība iegūst minēto rezultātu, tad atomi vairs nebūtu šķērslis.
Piemēram 1/87 = 0,011494252873563218390804597701149 (kalkulators tālāk neziņo). Atliktu atcerēties 1/87 un tu varētu atšifrēt tekstu tuvu bezgalīgam izmēram (atkarīgs no atšifrētāja).
Piemērs protams strikti teorētisks, un vairāk domāts lai aptvertu ka Bezgalība nav izmēra, bet gan precizitātes jautājums. Tāpat kā cilvēka sapņi, kas milzumgarus piedzīvojumus spēj ietvert dažās minūtēs (fakts), mēs varētu izdzīvot veselas dzīves fiziskajā pasaulē pavadot tikai minūtes. Tak kaut bezgalību. Paldies Haruki Murakami par iedvesmu 🙂
Šodien varbūt. Bet kas zin 🙂 rekur interesanti:http://everything2.com/index.pl?node_id=1419010&lastnode_id=124
Atomus jau šodien var pārkārtot ar īpašiem instrumentiem.
Ja raugās no informācijas kompaktuma viedokli, arī tāpat zobu bakstāmajā var uzglabāt pietiekami informācijasAnyway – enciklopēdiju zobu kociņā pēc idejas tāpat var saglabāt un tam nav nepieciešama aparatūra ar nereālu precizitāti. Ja 226 gramu USB stick’ā var ietilpināt 16GB (tādu pat LV var iegādāties), tad vienā zobu kociņā (100mg) vajadzētu ietilpt kādiem 6-7 megabaitiem.
Tikām enciklopēdiju uz zobu bakstāmā pēc NR aprakstītās metodes saglabāt nevarētu būt iespējams. Ja mēs pieņemam, ka enciklopēdijā būtu teiksim 1 miljons zīmju (tas enciklopēdijai nav daudz), tad būtu nepieciešama aparatūra, kas darbojas ar precizitāti 1/(10^2’000’000), kas, maigi izsakoties, ir totāls bulšits.
Kā jau tu pats aprakstīji – piecus simbolu tekstam vajag baisi precīzu aprīkojumu, tikām izmantojot bināro metodi, šos pašus piecus simbolus tu bez problēmām iekodētu ar prastāko lineālu 🙂
Izlasi linku augstāk
Šito zipošanas metodi izdomāja jau aizpērnajā gadsimtā, taču ir liela problēma atrast dalītāju un dalāmo. Tā risinās tikai “metodom tika” un cik zinu nav algoritma, kas tos spētu ātri atrast.
Tīri teorētiski tādā veidā varētu no tā paša CD vai DVD izspiest vairākas reizes vairāk, kā tur jau ir salikts virsū. Tikai CD un DVD būtu jābūt papildus informācijas dekodētājam.
Informācijas teorija šo var ļoti viegli apgāzt. Pirmkārt ar daļu – ir diezgan nereāli atrast tādu dalu lai tās decimālā vērtība būtu kāda saprātīga teksta iekodējums. Ja to pamēģināsi, tad redzēsi, ka ‘sakompresētais teksts’ + dekompresijas atbisltības tabula (cita katram tekstam) vismaz tikpat lielas kā pats teksts vai vismaz viņa kompresētais variants ar standarta algoritmiem.
Pirmo apgāzt ir vēl vienkāršāk – lai iegravētu skrambiņu 0.2311020408*x izmērā, ir jābūt instrumentiem, kas var gravēt ar precizitāti līdz 0.0000000001*x. Pielietojot tos pašus instrumentus un bināro kodējumu (ir ieskrambāta šī vieta vai nav) vai iekodēt nevis 5 burtus, bet gan 10^8 bitus, jeb 12.5 megabaitus datu (neņemot vērā bināro kompresiju).
12Mb pietiks enciklopēdijai. Es jau gan teicu ka piemērs nav praktisks, bet teorētisks, un domāts citam mērķim
kā 11 atšķirt kodējumā no 1 un 1?
‘viens’ tu rakstīsi kā “01”. viss ir pa divciparu skaitļiem no 01-99
N.R. tu laikam nesaprati – mans skaidrojums ir par to, ka tā metode par kuru tu runā ir pilnīgi nevajadzīga. Binārais pieraksts ir daudz, daudz efektīvāks un arī vienkāršāks.
Ja ar tavu metodi uz tā zobu bakstāmā var uzrakstīt 5 burtus, tad izmantojot to pašu ierakstīšanas precizitāti ar bināro metodi varētu ierakstīt 12.5 Mb. Lai ar tavu metodi ierakstītu vairāk informācijas, vajadzēs vēl precīzāku aparatūru, bet tajā pašā laikā ja tā pati aparatūra tiktu pielietota binārajam ierakstam tad varētu ierakstīt par daudzām pakāpēm vairāk informācijas.
N.R. šī metode ir jau izdomāta un patentēta :)http://en.wikipedia.org/wiki/Arithmetic_coding
Bet kā Aigarius saka – šī kodēšana nebūs efektīvāka par bināro kodēšanu (parasto ascii tabulu – 8 biti uz simbolu).
NR. Izlasīju tevis doto linku. Tas ir vēl absurdāks par tavējo idejas izklāstu. Viņi paši līdz absurdam aiziet – paši beigās pasaka, ka ja pārnes viņu matemātiku iz Brittanika enciklopēdijas grāmatu tad kaut kādā veidā viņiem sanāk ka pat kontrolējot individuālus atomu Enciklopēdijas Brittanica fiziskajā izdevumā nevar ievietot Enciclopedia Brittanica. Un tas nav nekādā veidā atkarīgs no tehnoloģijas – viņi jau pieņem ideālu tehnoloģiju.
P.S. Turklāt viņi vēl pūš pilnīgāko bullshitu par kvantu tehnoloģijām. Ir tiesa, ka vienā kvantu bitā var ierakstīt vairākus bitus informācijas, bet nolasīt var tikai vienu no viņiem (pēc izvēles saņēmēja galā). Līdz ar to rakstīt nepārtrauktu datu masīvu kvantu bitos ir tikpat efektīvi kā nēsāt ūdeni ar sietu.
Kas tev liedz tur ierakstīt savu viedokli? Tu pārāk nopietni visu uztver 🙂
Varbūt ir metode, kā atomus pārbīdīt, ļoti iespējams, ka tādā veidā arī var ierakstīt informāciju, bet vai tam būtu jēga? Fizikas un ķīmijas pamati nemainās, tāpēc nanotehnoloģijas arī ir balstītas uz tiem pamatiem ( kvantu ķīmiju 🙂 ). Un struktūras kristālrežģi izjaukt nav vēlams, lai nezaudētu informāciju, kas tur jau ierakstīta. Tomēr interesanti par to padomāt 😉