Jau vairākkārtīgi gribēju par šo uzrakstīt, bet nu kāds paspējis pirms manis. Pasakas kuras daudzi ir redzējuši tikai multeņu variantos, patiesībā ir stipri vien šausmīgas un sadistiskas, un praktiski vienmēr beidzas nelaimīgi. Piemēram Mazā Nāriņa beigās mirst, Ansītis un Grietiņa tiek spīdzināti, Pelnrušķītes māsām apgraiza kājas utt. Šeit apkopotas dažas populārākās (kospekti), iesaku izlasīt arī komentārus.
Pasakas
tas tāpēc, ka oriģinālus ir rakstījuši galīgi traki eiropieši – vācieši. Cik zinu, tad visām tām centrāleiropas pasakām oriģinālie varianti ir vāciski, un tālāk reti kad precīzi iztulkoti – visas skaistās versijas ir adaptācijas un pārstāstījumi, patiesībā Grimmu un vācu džeku pasakas ir kārtīgas šausmenes. Draudzene atveda no Vācijas tādu mazu grāmatiņu, kura esot īstā un vienīgā versija par Ansīti un Grietiņu – riktīgs hārdkōrs.
Andersens nebija gluži vācietis.