Bēdubrāļi

Esmu dzirdējis kritikas par to ka mākam tikai sūdzēties par to ka viss slikts, transporta sistēma ir galīgā dimbā un valdībā cūkas, bet neko reālu neviens neiesaka un māk tikai latviskā stilā īdēt. Tad nu lūk, man šai problēmai ir pavisam vienkāršs atrisinājums!
Kā zināms koncertzāles jau tagad kaujas par katru koncertu, lai nebūtu jāstāv tukšām, līdz ar to “ogļu čupas”, pazīstama arī kā “50 miljoni” ekonomisko pamatojumu Demakova var rakstīt kā grib, bet es to nesaskatu. Leiputrijā varbūt arī tas atpelnītos dažu gadu laikā (kur tad ir tie kas maksās un brauks pie mums?) kā viņa uzskata, bet es personīgi domāju ka 50 miljoni ir pirmā monēta satiksmes uzlabošanas krājkasītē. Ieteikums: Pagaidiet ar koncertzāli vēl pāris gadus.

Bibliotēka, pazīstama arī kā “nevienam nevajadzīgais stikla kalns”, kuru grasās uzsliet tepat blakus “ogļu čupai” un kuras paredzētās izmaksas ir ap 140 miljoniem latu, ir vidējam latvietim pilnīgi nevajadzīga būve. Sākotnēji galvenais šī projekta sauklis bija “elektroniskā lasītava” kas beigās izrādijās tehniski neiespējams, un nu jau ēka ir vienkāršs LNB klons dārgā kažociņā. Ieteikums: izremontējiet LNB.

Lasīju jau kuro rakstu par mūsu ekstrēmi dārgo tiltu. Nu jau iet runas par kopējām izmaksām kas pārsniedz 700miljonus eiro. Vācijā kā rādās ar visiem pievedceļiem un lielākajiem izmēriem tilts maksājis stipri mazāk (lasi rakstu), bet mūsējie uz konkrētu jautājumu “kāpēc” nevar atbildēt. Ieteikums: uzsākt vairākas neatkarīgas izmeklēšanas šajā jautājumā. Sadot pa muti kukuļņēmējiem.

Lai uzlabotu satiksmi jāizdara vismaz šis:

  1. Jāievieš universālā dienas biļete kas der visiem transportiem (Iespēja jau bija kad ieviesta kompostierus, kas bija vainas ieviest cita tipa kompostierus un visos transportos?)
  2. Jāpaplašina ielas tur kur tas ir iespējams, lai ieviestu transporta-only joslas (čaka, tallinas, pērnavas piemēram visur ir neproporcionāli plats trotuārs, un nav koku).
  3. Jāizveido ilgi solītās park-n-ride garāžas ar transportu uz centru. Jāņem idejas no valstīm kur tas strādā
  4. Jālieto tā nauda kuru ietaupījām augšā minētajās problēmās.
  5. Ideāli būtu likvidēt trolejbusus, un tramvajus pārvietot vai nu virs vai zem ielām, kur iespējams.

96 thoughts on “Bēdubrāļi

  1. nu kāpēc tev nepatīk trolējbusi, kāpēc gribi norākt tramvajus, tas jau nav nekāds metro.
    Metro gan vajadzētu, bet tas maksās 6 miljardus, tāpēc ka mēs esam kruti, tāpēc ka NYC tas makša tikai 1 miljardu.

    nebutu slikti sākt ar pieklājīgu braukšanu, savstarpējo laipnību.

    Priekā!

  2. var jau arī sākt ar sistēmu, kas motivētu cilvēkus auto nebraukt vienam, bet paņemt līdzi uz pilsētu kādu kaimiņu, kuram turpat netālu darbs, tā lai brauktu ar vienu mašīnu divu vietā.likvidēt trolejbusus? un ar ko tos aizstāt? ja vēl līdz nesenam laikam domāju, ka izņemot bijušās pad-valstis tādi nekur nav saglabājušies, bet savas Ženēvas vizītes laikā konstatēju, ka gan Francijā, gan Šveicē tādus izmanto. Pareizi pielietots trolejbuss noteikti nav slikts transporta līdzeklis (videi draudzīgāks, klusāks par autobusu).

  3. Nu LNB gan cik atminu nav savas ēkas un viņi ir izmētati pa visām malām. LNB savu normālu ēku vajag tikai jautajums vai tādu stikla kalnu kādu domā bliezt.Tev tā domāšana kā labam padomju plānotājam – mašīnas pa augsu un cilvēkus+sab transportu pazemē 🙂
    Labāk točna autobusus nomainīt pret troļukiem un paplašināt tramvaju tīklu, bet tramvaju tīkla paplašināšana pie mūsejiem droši ka izmaksās 3* vairāk ka citur.

  4. kapēc trolejbusi jāaizstāj? ar ko viņi atšķiras no autobusiem, ar to ka biežāk mēdz bez štangām palikt? Nē nē, jūs tieši domājat padomju pilsoņa stilā (nekāda progresa), paskat kā Čikāgas loop vienmēr ir ļoti labi darbojies ar tādu pašu mērķi.

  5. taa, N.R., ir tipa “centraalaa”, bet veel ir Vecriigaa, netaalu no Saeimas, pa diagonaali paari ielai no tevis piemineetaas (pretim lellju teaatrim) laikam kaut kas arii ir atrodams, tad veel ir graamatu kraatuve kaut kur aarpus Riigas (btw, nesen izremonteeta). Droshi vien veel kaut kur shiem taas graamatas staav. Protams, ka logjiski ir savienot visu vienaa maajaa, bet a)nafig riigas centraa, ja reiz tur neko bez maz vai nevienam rokaas nedos – lai es ietu un uz graamatu mugurinjaam skatiitos? un b) tieshaam – gruuti vinjiem pusi naudas ielikt veco arhiivu ieskeneeshanaa?

  6. Skenēšana maksātu kautkādus nezcik miljardus jo esot pārāk čakarīgi, tapēc atteicās.
    Par transporta sistēmām: varētu padomāt ka mēs vienīgie pasaulē ar tādu problēmu un tur kur ir metro, tur tas bijis mūžīgi. Singapūras MRT tika uzbūvēts salīdzinoši nesen, zem eksistējošas lielas pilsētas.

  7. Mehiko ir Metrobus – autobus ar īpaši izdalītu joslu, kas norobežota ar “guļošajiem policistiem” un pieturām, kurās ieeja ar pre-paid kartēm. Sastrēgumi šiem netraucē, tiek būvēts uz esošas ielu infrastruktūras, etc. Vienīgi mums tās ielas jau tā pašauras…

  8. 1) Riiga is broken by design.2) Par trolejbusiem piekritu. Bremenee ljoti efektiivi straadaa tramvajs+autobuss. Pie tam autobuss brauc pat tramvaja sliediem un netrauce viens otram.
    3) Skolu autobusi vareetu but interesants risinajums, jo tieshi brivdienas pa pilseetu var mierigi braukt.
    4) Kima, what about St. Petersburg ? Bet metro ir parak dargi un neefektivi.
    5) Par vienotu bileti var sakt runaat, kad sabiedriskais transports kalpos cilveeku parvietoshanai un kad jebkura laika vares pa visu pilseetu parbraukt pa 1 1.5 stundu.
    6) Aizliegt kreisus pagriezienus.
    7) Jaabut pieklajigam (bet tas ir neispejams dabut no visiem esosha situacija).

  9. Metro Rīgā ir absolūta utopija – nereāli dārgi (pareizini tilta izmaksas vismaz ar 100), būs lielas sabiedrības daļas protests, ieguvums – pagaidām nenoskaidrots.Atkārtošos: trolejbusiem attiecībā pret autobusiem ir ne tikai mīnusi. Un ne jau tikai padomijā tādus izmanto. Citēju wiki: “Also, realising the advantages of these zero-emission vehicles, some other European cities have started to expand their systems again. Other cities such as Lecce will introduce new trolleybus systems.” (īpaši labi gan trolejbusi skaitās kalnainās pilsētās, tā ka šis bonuss Rīgā nedarbojas). Nesaprotu, kā tu kā “environmentalist” vari aģitēt aizstāt trolejbusus ar autobusiem

  10. Tapēc ka trolejbuss izraisa vairāk problēmu ar korķiem, kas kompensē viņa ietaupījumus CO2 ziņā. Jo trolejbusa vadītāji 90% gadījumu ir bezpieredzes tantes ar fuck-the-rules attitude, un štangu problēmām.
    Kimai – domā Rīga ir pasaulē unikāla un tikai te nevar būvēt metro? Kažem – nevis izmaksas, bet konkursā pieprasītā summa tāda būtu. Skatīt ieteikumu par tiltu.

  11. 😀 par taam tanteem smuki skan, bet nepiekriitu. kaa tev shkjiet, kaapeec muusu praatos pastaav taada vienaadiibas ziime: trolejbusa vadiitaajs = vecas tantes? Aciim redzot (pa daljai) arii taapeec, ka taas tantes tos trolejbusus vada veel kopsh laikiem, kad vinjas veel gluzhi par tanteem nevareeja saukt. Pieljauju, ka tur arii iemesls sastreegumiem (ari shis noveerojums taads – mazliet aiz matiem imo, jo, piemeeram, traki mazo, dzelteno autobusu vadiitaaji, ik peec sekundes paarkaartojoties pa joslaam, nemaz netaisa sastreegumus, nee…) jo “toreiz” jau auto ielaas bija mazaak utt. btw, mans tops ir un paliek – trolejbusi (jo kruta skanja vinjos, vismaz vecajos!), tramvaji (jo brugjis/retro.. :)) un tikai tad autobusi (atminjas par pretiigajiem duumiem veel no “dzelteno kumelinju” laikiem…)

  12. Lai kljutu par trolejbusa vaditaju ir zemas prasibas, vot ir tantes. Tu tiesham tici ka tur kads strada ilgak par paris gadiem :D? Trolejbusi pavisam noteikti vairak izraisa sastregumus jo viens otru nevar apdzit, un medz uzkarties.

  13. Tas man saak patikt!! Ne pirmo reizi dzirdu par trotuaaru sashaurinaashanu. Vispaar tas man patiik – tikko cilveeks paarseezhas auto taa saak spriest, kaadi kaajamgaajeeji ir shvalji, cik vinjiem daudz nelietderiigas vietas un taa talaak…

  14. Es varu pateikt, ka izmantoju 1-1,5m platu trotuaaru – un tas nav no patiikamaakiem piedziivojumiem… Kad tev jaabremzee uz katra solja, jo priekshaa naak tantinja ar 2 RIMI maisinjiem un tai pretii Maate ar beernu. Klaat pie taa uz shii pasha trotuaara ir pietura, kur gaida autobusu kaadi 20 cilveeki…

  15. N.R.- Nu labi, piekrītu, ka ir pilsētas no kurām varētu mācīties, bet iedomājaties, kas būtu, ja to metro patiešām celtu…tiktu paralizēta visa satiksme, protams, ja vien neskatās tālejošā plāksnē…Nu labi, pļāpāt jau var..ko reāli darīt? vākt parakstus, izmantot sakarus ministrijās?

  16. Ideāli būtu, ja nelietotu vārdu “ideāli”. uļjanovi un tamlīdzīgi čegevaras arī orientējās visos sabdžektos. Tagad (slava pareizai ēšanai) ir vēl viens mao. Nupat varu gulēt mierīgi.ps.
    trolejbusu loma un analīze patiesi uzjautrināja. :*)

  17. Aiztaisīt Rīgas centru mašīnām un viss – problem solved. Un ar centru es nedomāju vecrīgu, bet vismaz līdz VEFam no vecrīgas.
    Troleibusi ir vislabākais no esošajiem sabiedriskajiem transportiem. Mēģināt tos likvidēt ir vienārši marazms. Nepamatots pie tam.

    Sastrēgumi rodas tikai tāpēc, ka mašīnu ir par daudz. Sabiedriskā transporta ir pietiekoši, lai mašīnas Rīgas centrā neizmantotu. Biļetes varētu būt vieglāk iegūstamas un unicersālākas (teiksim viena biļete varētu derēt visiem transportiem stundu pēc kompostrēšanas).

    Celt jebko Rīgā ir ļoti dārgi dēļ nestabīlas pamatnes (jādzen 20 metrīgi pāļi ik pēc soļa, burtiski) un problemātiskas būvmateriālu pievešanas (tu par transportu sūdzies, bet iedomājies, ka tu esi smagais betonvedējs un tev ir jātiek līdz celtnei 30 minūšu laikā vai arī betons sacietēs tieši mašīnā). Metro ir vienkārši absurdi – geoloģijas dēļ būtu to jāceļ vēl dziļāk nekā St. Pēterburgā un jau tas metro izmaksāja vienkārši astronomiskas summas.

    LNB projekts nav tikai māja – projektā ir gan visu valsts bibliotēku apgādāšana ar datoriem, gan arī (surprise) visas latviešu literatūras digitalizācijas (jau notiek). Tūristiska nozīme arī ir ļoti nozīmīga.

    Kā jau teicu agrāk – transporta problēmas vienīgais iespējamais risinājums ir pilnīga Rīgas centra slēgšana transportam uzreic pēc jauno tiltu uzbūvēšanas, t.b slēgt visu starp jauno tiltu un to jauno tuneli. Daudzstāvu stāvvietas pa parametru (bezmaksas vai ar universālu abonementu) un papidus sabiedriskais transports kas kursē no tām stāvvietām caur centru uz citām stāvvietām otrā pusē katras 5-15 minūtes. Bet lai ko tādu varētu ieviest, transporta problēmām jāpaliek vēl 2x smagākām vispirms.

  18. Zin: es jau nerunāju par aktīvām ielām. Uz čaka ielas manā galā vispār nav cilvēku, tāpat uz tallinas un visādām citām. Rīgā ir daudz ielu kur gājējus īpaši neredz, bet trotuāri ir tik plati ka pa viņiem var braukt.

  19. Neaizmirst, tik ka daļu no sastrēgumiem varētu atrisināt arī aizliedzot mācībmašinām pārvietoties laikā starp 16:30 un 19:00 Paardaugavas rajonaa. Veel taada interesanta nianse. Riigas “gudrie” kungi izdomaaja ka smagie traucee satiksmi pilseetaa, aizliedza smagos, tu zin kas tagad buus? Coca-Cola jau smago vietaa peerk busus un tagad 1 smagaa vietaa buus 5 busi. Vai nav forshi? 🙂
    Per metro runaajot, ir vairaakas teorijas kaapeec shis projects padomju laikaa tika norakts. Naudas, grunts vai vienkaarshi “nepienaakaas” nosaciijumu deelj. Pirms metro celshanas ir gana daudz lietas ko var noorganizeet par daudz sapraatiigaakaam naudaam. Piemeeram, kas traucee sataisiit “vieglo” vilcienu marshrutus, tipa metro analogu no visiem Riigas guljamrajoniem? Sliedes t.i infrastruktuura jau ir. Buutu tik jaaiegulda mazliet plaanoshanaa. Kas traucee piemeeram izveidot autobusu satiksmi no vietaam kur vilciena sliedes ir pataaku virzienaa uz shaadaam pieturaam un ar kopeejo biljeti nonaakt kur vien Tev ir veelmes? Buutiskas probleemas shim jautaajumam neredzu.

  20. Interesantu atradu pārdomu gabalu:
    Visvalža Andreja Varkaļa, ilggadīga bijušā Rīgas pilsētas Remontu un celtniecības tresta Projektu un tāmju biroja – tresta, darbam iesniegtu, projektu un tāmju ekspertīzes nodaļas galvenā inženiera, pārdomas, izlasot Latvijas Būvinženieru savienības(LBS) sabiedrisko attiecību koordinatore Mārītes Šperbergas informāciju TVNET portālā(2007. gada 16. februāris):

    Teorētiski, koncertzāli Rīgai vai kādai citai Latvijas pilsētai varētu uzcelt pat uz Mēneša, ja ir nauda. Vienīgi būtu grūti atrisināt pietiekami ātru mākslinieku un klausītāju turp un atpakaļ transporta problēmu. Faktiski arī AB dambis, kā koncertzāles novietne, radītu Mēnesim līdzīgas problēmas.

    Mūsdienu tehnika atļautu uzbūvēt jebko pat virs vai zem Rīgas pils Svētā gara torņa! Pat virs Vērmanes dārza žoga! Arī virs AB dambja. „Virs” dambja, bet ne jau – „uz”!

    AB dambis nav ne dabīga, ne mākslīga sala, vai pussala, bet ir tikai no Daugavā sabērtiem akmeņiem, attiecīgi ierobežotiem un pārklātiem, izveidota upes straumi norobežojoša būve. Uz šī akmeņu krāvuma, pat pēc tā nostiprināšanas un klājuma kapitāla remonta, jeb izmaiņas(rekonstrukcijas) kaut ko smagāku, kā salūta lielgabalu, uzlikt tehniski nav iespējams. Protams, tas nenozīmē, ka tehniski nav iespējama būvniecība šajā ģeogrāfiskajā punktā. Var, ja ir nepieciešamība, ir attiecīgi līdzekļi. Bet tikai šajā ģeogrāfiskajā vietā, ne „uz”, ne „zem” esošā AB dambja.

    Ja Rīgā nebūtu cita vieta, kur būvēt koncertzāli, tehniski varētu arī tur, kur pašreiz redzams AB dambis, tikai vispirms no Daugavas ūdeņiem jāaizvāc pats AB dambis! Un pēc tam, ar parastām tiltu speciālistu metodēm, uzbūvēt vajadzīga platuma, garuma un augstuma balstu, uz kura uzcelt kaut vai Sidnejas operas kopiju. Tikai nav jāaizmirst zemūdens garāžai atstāt balstā attiecīga lieluma „tukšumu”!

    To, ka „uz” akmeņu kaudzes koncertzāli uzcelt nevar, zina ne tikai katrs būvinženieris un arhitekts, to nojauš jebkurš normāls cilvēks.
    Bet kā izskaidrot, ka valsts aģentūras “Jaunie “Trīs brāļi”” direktora Zigurda Magonse aicināti, izteikt priekšlikumus par tehniskajiem risinājumiem un citiem aspektiem, inženieri – Mārtiņš Straume, Valdis Markvarts, Valters Celmiņš, Aldis Grasmanis, Guntars Šterns, Anatolijs Gulbis, Eduards Raubišķo, Jānis Lancers, Pauls Sirmais un Ģirts Meždreijs bija vienisprātis, ka objekta realizācijai, īpaša uzmanība jāpievēršot iespējamām ūdens līmeņa izmaiņām Daugavā?! Šāda „konsultantu” piezīme – „īpašu uzmanību pievēršot iespējamām ūdens līmeņa izmaiņām”, norāda, šie speciālisti, viņiem pašiem zināmu iemeslu dēļ, apstiprina „projekta” bīdītāju melus, ka koncertzāli taisās celt uz gatava pamata – „uz” AB dambja!
    Izskaidrot var, pieņemot, ka arī LBS veic „ekspertīzes, sniedz konsultācijas un dod tehniskus atzinumus par dažādiem projektiem” par naudu, tāpat, ka tie Dānijas Daugavas „speciālisti”, ar nosacījumu – „kas maksā, tas pasūta mūziku”!.

    Ja koncertzāles celšana ir nepieciešama, ja ir nauda, var celt kaut vai uz Akmens tilta, bet bez tehniskiem un finansiāliem meliem. Šie LBS paspārnē darbojošies konsultanti, ja LBS sabiedrisko attiecību koordinatore Mārīte Šperberga nemānās, acis nemirkšķinot apgalvo, ka datortehnikā uztaisīta arhitekta Sīļa pasaka, skaista bilde, ir dokuments, uz kura pamata Vadība drīkst dalīt Eiropas vai mūsu pašu naudu, bet Rīgas pilsētas amatpersonas drīkst dāvināt kaut vai tikai akmeņu kaudzi.

    Ir piedodams, ja pazīstamais diriģents kādā TV disputā slavēja AB dambja „projektu”, lūkodamies tikai uz skaisto bildi. Mūziķim jau nav jāzina, ka arhitekta partitūra un notis, pat skices stadijā ir – koncertzāles telpu plāns, kurā redzams gan diriģenta pults vieta, gan skatītāju krēslu rindas, un arhitekta vizītkarte – fasādes zīmējums. Un, protams, tāme, jā, jā 3 – 5 % uz vienu un otru pusi.
    Bet paliek jautājums – visas „projektā” iesaistītās amatpersonas, ieskaitot pašu valsts aģentūras “Jaunie “Trīs brāļi”” direktoru Zigurdu Magoni, saprot, ka „projekts”,, tāds, kāds tas ir pašreiz, smaržo pēc celtniecības uz ūdens afēras, Panamas kanālam par godu sauktu par panamu. Zina, ka citi arī to saprot, un tomēr muļķo savu ministri, bet viņa naivule, skrien pa amatvīru kabinetiem, dabūt parakstus!

    Un, ja nu ne tikai smaržo, bet aizsmaržo līdz Maizīša kunga kantorim?! Ko tad Magones kungs, sevišķi ja nāks cits ministrs, cits premjers?! Atceraties, kā tas puisis, bēguļodams pa mežu, gandrīz kā nosala!

  21. /.. apskaidrots aizver vārdnīcu ../ Nu es actually tieši par to, ka postulēji kategoriskā formā, manuprāt, muļķības. Konkrēti – par trolejbusiem. Un pie šādiem apgalvojumiem “ideāli būtu” nekāds brainstormings nesanāk, ne? Moš palūrēsi vārdnīcā?

  22. Lai arī trīs brāļu projekti man patiešām diži nepatīk un tos, manuprāt, varētu mierīgi necelt, es šaubos, ka tur ietaupīto naudu varētu tērēt Rīgas metro celtniecībai (nemaz nerunājot par to, ka metro izmaksas tāpat būtu par kārtu augstākas par brāļiem nepieciešamo naudu) – cik saprotu, tie sviestainie “brāļi” ir valdības projekts, kurā nauda ies no valsts budžeta (nabaga budžets!), tikām metro būtu Rīgas projekts, kurā naudai būtu jāiet no Rīgas pašvaldības budžeta, kas nav gluži tas pats, kas valsts budžets.

  23. Trollis. Lūdzu pats izlasi: … gather in a group and throw out spontaneous ideas without evaluation until they hit upon something that may be useful. In this process nothing is too silly or farfetched to be suggested. The process helps to make the leap from the visualization of an idea to the concrete words and pictures …

  24. patiesība ari riteņbraucējiem patiktu divas pilnas joslas uz Valdemāra, vai citām ielām, jo gājēji, kā jau gājēji – ganās pa visu “pļavu”, skrien pāri ielai neskatoties, ja būtu divas pilnas joslas (vai arī viena sabiedriskajam un otra pārējiem, tad velosipēdisti varētu mierīgi braukt pa busu joslu mierīgi un netraucēti.
    Otrs, kas ir – taksometri nezkādēļ iedomājas ka ir sabiedriskais transports. Kas man, kā velosipēdistam, īsti nav pieņemami.

  25. Osi – taksometri tā iedomājas, jo tā CSN noteikts, ka tie drīkst izmantot sab. tr-ta joslas. Vai velosipēdisti pa busu joslu varēs braukt, arī ir jautājums.N.R. – metro risinājuma vēl viens trūkums ir tā ilgums – iedomājies savus 10 gadus ilgstošus celtniecības darbus, kas saistīti ar baisu troksni un papildu korķiem. Lai gan – salīdzinoši ar LNB un Koncertzāli tas tāpat ir labāks variants 🙂
    Bet vispār man patiešām sakarīgāks šķiet variants izveidot varbūt vēl vienu parastā dzelzceļa maršrutu un kaut kā optimizēt vilcienu satiksmi Rīgā (veidojot kaut kādus piepilsētas maršrutus, lai varētu bez pārsēšanās un kavēšanās braukt no Brasas uz Imantu utt)

  26. Man shkjiet, ka ar standarta metodeem atrisinaat shaadu probleemu buutu gruuti, pat neiespeejami, jo katrs to “dekji” velj uz savu pusi, neviens neveelas piekaapties. Ja beigtu izmantot tikai 2D plakni, bet vismaz 3D, tad daudzas ne tikai satixmes, bet arii sociaalaas probleemas atrisinaatos un ielas vareetu uzart un to vietaa ieseet zaaliiti un iestaadiit kaadu koku. Nereaali? Protams, bet tikai shodien.

  27. Protams ka sēžot bloga komentāros neko ‘atrisināt’ nevar. Bet vismaz var izsaukt veselīgu smadzeņu darbību, likt domāt citiem, lēnām izplatīt šo tālāk un veicināt visu interneta sabiedrību ‘domāt’ un atzīt ka ir problēma. Ja visi sēdēs un mās demakovai ar galvu, tā arī viss aizies uz dibenu

  28. Shis blogs pat paraada taadu kaa mikro sabiedriibas modeli, kur vienpraatiibas nav. Tieshi taads pats modelis valda arii politikaa un to “lielo” cilveeku darbiibaas. Kur veel ir iesaistiita nauda un tamliidziiga ieintereseetiiba. Tieshi taapeec arii nekaada risinaajuma nav. Bet NR taisniiba, svariigaakais ir veicinaat diskusiju un caur to tomeer atrisinaat probleemu.

  29. N.R. pienācis laiks doties kādā partijā ar savu programmu 🙂 Ar diskusijām problēmas nevar atrisināt, problēmas var atrasināt ar reālo darbību.

  30. Nē, tieši ar tādu attieksmi kā tev atrisināt problēmas nevar. Kur mēs esam, padomju laikos? Kas tā par tādu nostāju, “gribi kautko atrisināt – ej partijā”. Smieklīgi, vai tad mums tautai varas nekādas nevar būt? Esi par revolūcijām dzirdējusi, par to ka ir pasaulē valstis kur pilsonim ir teikšana?

  31. Varbūt tiešām vajag ierobežot auto satiksmi Rīgas centrā, vismaz daļēji (ieviešot maksu?). Un veidot to draudzīgāku sabiedriskajam transportam, velosipēdistiem, motorolleriem, varbūt ieviest mazos elektrokārus
    * Nedēļas nogalē biju Amsterdamā. Gaisa temperatūra tur šobrīd aptuveni tāda pati, kā pie mums un drēgnums arī nepatīkams, bet velosipēdistu skaits uz ielām ir nesalīdzināmi lielāks nekā pie mums vasarā. Tur ielu malās ir izbūvētas atdalītas joslas velosipēdistiem, pilns ar vietā, kur velosipēdu var novietot. Visi brauc ar veciem sagrabējušiem viena ātruma velosipēdiem un nesūdzas. Pieļauju, ka -20C gaisa temperatūras iestāšanās varbūtība viņiem ir mazāka kā Rīgā, tomēr domāju, ka izveidojot atbilstošu infrastruktūru, arī pie mums varētu palielināt velosipēdistu skaitu uz ielām.

    * Itālijā patika lielais motorolleru skaits. Jauks skats, kad pie sarkanās gaismas stāv vairāki desmiti ar motorolleriem un pāris mašīnas. Turklāt tie nebūt nav tikai jaunieši, daudzi ir cienījami kungi un dāmas, nereti uzvalkos. Itālijā daudzās pilsētās pašā centrā ar auto iebraukt var tikai ar atļaujām vai par maksu, savukārt ar motorolleru bez maksas, stāvvieta arī par velti.

    * Oslo redzēju nelielus elektrokārus (mazāki par Smārtu). Tie ir tik mazi, ka ielas malā tos var noparkot nevis paralēli, bet perpendikulāri trotuāram. Cik sapratu no vietējiem, tad šie auto tiek nedaudz subsidēti no valsts puses UN stāvvietas ir bez maksas! Protams, salonā nekāda dižā komforta nav un meitenes ar tādu nebrauksi copēt.

    Bet varbūt mūsu problēma ir kaut kur citur? Man patika kā kolēģis šodien teica, ka, lai brauktu uz darbu uzvalkā, bet ar vecu un vienkāršu velosipēdu ir vajadzīgs ļoti augsts pašnovērtējums un miers pašam ar sevi, necenšoties kādam kaut ko pierādīt. Kā sak’ – es par sevi esmu pārliecināts, es varu atļauties uz darbu braukt ar trolejbusu.

  32. Par naudu varbut, tomeer jaaizdoma bezmaksas zonas savienojumus, lai tur atri un erti apbraukt maksas zonu. Citaadi ierobezhoshana tikai dos to, ka valsts ieredni brauks pa centru ar caurlaidem un sastregumi bus ari tur, bet parastie cilveeki staves sastreegumus bezmaksas zonas sakumaa, izbraucot no park un ride 😉

  33. 2 N.R.: tas bija joks īstenībā, Tu nepareizi saprati domu. Tautas vara bez valsts varas tīrā veidā nevar pastavēt. Un realitātē tautas vara var ietekmēt tikai patbūtiskākus jautājumus. Ja būtu otrādi, sabiedrībā būtu bardaks. Bet tautas vara var izpausties ja kāds, kuram kut kas nepatīk piedalās valsts varā un rīkojās nevis savās interesēs (ka pie mums bieži notiek) bet sabiedrības interesēs. Vienīgi ko gribēju pateikt ieraugot MA pēdejo komentāru, ka ar diskusijām vien nepietiek, lai atrisinātu jebkuras problēmas. Var jau sastādīt kādu tiešām pamatotu projektu, kurš spēj pārliecināt, ka tas tiešām ir labs un nepieciešams, un mēģināt to virzīt tālāk. Bet vieglāk to panākt un vispār mainīt situāciju ar bibliotēku, satiksmi, da ar jebko ja Tu esi kaut kur tuvāk pie varas. Un mana nostāja ir: gribi kaut ko mainīt — ej un dari!P.S. Vēsturiski revolūcijas notika pret valsts režīmu, kas ierobežoja pilsoņu tiesības, ta kā tē manuprāt tos nevajadzētu pieminēt.

  34. par velosipēdiem, kostīmiem un Itāliju….(krampo koments). Itālijā stilīgi izskatās banku darbinieki uzvalkos un uz motorolleriem. Bet Itālijā satiksme vispār ir crazy. Tur tik ir jāskatās lai kāds tev virsū neuzbrauc:)Kā man stāstija draudzene, no Itālijas, lai ‘brauktu ar mašīnu Romā ir jāmāk just cita vadītā psihologiju un ir jāzin kur viņš tulīt pagriezīs.(sorry par nelielu offtop)

  35. Es uzskatu ka mūsu tiesības ar katru gadu ierobežo arvien vairāk, ja tā turpināsim – drīz te būs vietējais Mao un mums cenzēs internetu 🙂 Paskaties, tagad es vairs nedrīkstu runāt par to ka iespējams drīzumā latam kritīsies vērtība. Revolūcija vienmēr ir laba, atsvaidzinoša lieta, ja vien tā nav Pārāk asiņaina

  36. Visiem tiem, kas uzskata apmeram taa: gribi kaut ko mainiit satiksmee, ej un stradaa Satiksmes ministrijaa es teikshu taa: “Pamēģiniet pastradaat valsts iestādē un tad sapratisiet, ka tā ir sitēma, kas sapuvusi pašās saknēs un mainīt tur kaut ko ir grūti, ja nemaina pašus pamatus, kurus Jūs kā jaunais darbinieks – varēsiet mainīt pēc 10 gadiem, ja vien pats tajā laikā nebūsiet iesūnojis un apaudzis ar viņu ideoloģiju”

  37. Tur jau tā lieta – tu vari lekt no biksēm ārā vai nodarboties ar black magic, bet tevī neviens neklausīsies un līdz hierarhijas augšai tavi mesidži nekad nenonāks. pat pēc 10 gadiem ne 🙂 Mums sistēma iekārtota tā lai neviens no malas tur netiktu un neko netraucētu

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *