Pārsteidzošā kārtā šī 1941. gada filma ar Humphrey Bogart ir citas, 1931. gada filmas remake kas savukārt ir veidota pēc vienāda nosaukuma grāmatas. Ļoti daudzi, tai skaitā Roger Ebert, sauc šo par visu laiku labāko filmu, citi – pieticīgākie – par labāko Film Noir žanra filmu. Iespējams tā ir filmas aura, sākotnējā slava, vai Bogarts – bet es nespēju saskatīt šai filmā to ģenialitāti, kas tajā iespējams bija četrdesmit pirmajā gadā. Tad kino vēl bija autiņos un noteikti šis bija liels sasniegums. Lai arī man filma patika un to bija interesanti skatīties, tomēr es tajā saskatīju lietas kas man likās smieklīgas. Pārspīlētie, teatrālie cīņas elementi, neizprotamās Bogarta reakcijas un mēģinājumi pavedināt sievieti kas pēc mūsu standartiem vispār nebūtu nokļuvusi filmēšanas laukumā, un dažādas tam laikam raksturīgas lietas tomēr nedaudz novērš uzmanību. Patiesībā gan dialogi ir ļoti prasmīgi izstrādāti, reizēm tik saderīgi ka gribas applaudēt saucot ‘naglai uz galvas!’. Arī tēli ir spilgti un atmiņā paliekoši, bet manā izpratnē tā tomēr ir Film Noir topa filma, ne vispārējā.