Pirates of the Carribean 3: at world’s end

Šī nu gan bija viena dīvaina filma. Pirmais pārsteigums bija jau apmēram vienu minūti pēc logotipu parādīšanas – pēc Walt Disney studios sekoja apmēram kādu 20 cilvēku pakāršana, tai skaitā bērnu. Tādu kontrastu es vēl nekad nebiju redzējis. Pagaidām nevaru saprast kas tieši filmā bija dīvains – vai Gors Verbinskis bijis salietojies ripas, vai arī kāds pamatīgi pastrādājis pie filmas graizīšanas, jebkurā gadījumā ja iepriekšējās divas daļas nav redzētas tajā pašā dienā, tad grūti saprast vairākus sižeta elementus un notikumus. Turklāt šī filma arīdzan izceļas ar šīziskiem iestarpinājumiem (Depps uz sāls ezera), kuros itkā varētu saskatīt kādu apakšdomu, kādu lielāku jēgu – ja vien tā nebūtu Disneja filma. Es gan neteicu “Bērnu filma” jo manuprāt tieši tas tā nav. Es līdz pat šim rītam neesmu pilnībā izpratis visu sižetu, kur nu vēl mazs bērns.
Vēl šī filma mani radīja  pārdomas par “action” žanru mūsdienās – nevienā brīdī nerodas sajūta ka tie desmiti mirstošo cilvēku būtu cilvēki. Nav nekādu emociju kad kādu nogalina krītošs lielgabals, vai pārrauj uz pusēm pulvera sprādziens. Izskatās ka mūsdienu kino ir aizmirsis par cilvēka personību un koncentrējas tikai uz sprādzieniem kā tādiem, nevienā brīdī neiedomājoties ka tomēr uz ekrāna katru sekundi mirst kāds cilvēks, un filmu tomēr skatās arī bērni. Tā paiet pasaules godība.

Tiem kas nenosēdēja līdz titru beigām varu pastāstīt ka tur bija papildus aina, kas savukārt vispār noliedz iespēju ka šai filmai būs turpinājumi – tiek rādīta aina pēc desmit gadiem. Ja vien protams 4. filma tur arī nesāksies. Filmā Orlando Blūms tiešām tika burtiski bīdīts nost, viņa tēlam piešķirot absurdas idejas un reakcijas, un interesantās Keiras un Deppa attiecības man vispār nebija skaidras.

Bet tas nekas, filma bija saistoša, smuka un izklaidējoša, lai arī ja būtu jāvērtē, nezinu vai liktu septiņi.