Parasti reliģija šeit ir tabu topiks, bet es tomēr gribēju apkopot savas domas un pierakstīt. Vakar braucot mājās domāju par šo tēmu, un mēģināju saprast kam tieši es pats ticu un kam ne. Galu galā mēs šai pasaulē dzīvojam, un ir taču jānovienojas ar sevi par kādu pasaules konceptu kurš mūsu galvā izveidojies, dzīvot lai ēstu un nomirtu tas jau ir zems līmenis.
Pirmkārt, kā jau nu jau jebkurš, atmetu variantus par radītāju kā konkrētu būtni, vienību vai tēlu un kas manā uztverē ir galējs absurds.
Kas savukārt man liekas pilnībā ticama teorija, ir ka Dievs patiesībā ir tāds kā visuresošais lauks, informatīvā sistēma kurā visi esam iesaistīti. Tas ietekmējas no enerģijām (eg. domām), saista cilvēkus, tam ir tāda kā atmiņas sistēma uz kā bāzējas tas ko daži sauc par likteni vai karmu, un tas līdzīgi kā akmens uz ūdens virsmas – veido viļņa efektu, ietekmējot vairākas citas apakšsistēmas. Iedomāsimies to kā neredzamu, vispārāku nervu sistēmu, kas, gluži kā neredzams pārvalks, klāj pilnīgi visu esamību.
Tas savukārt izskaidrotu vairākas ticību un neticību pamatdomas, piemēram: ticības sev nozīmi, neapzināto saikni ar citiem cilvēkiem, lūgšanas, domas spēku, īpašību pārmantojamību, vides ietekmi uz lietām un cilvēkiem, pozitīvas/negatīvas attieksmes ietekmi.
Ejot tālāk, un pieņemot ka šī sarežģītā sistēma ietekmējas ne tikai no domām, bet arī vibrācijām (veca teorija, dažādu skolu), tas izskaidro arī mūzikas, meditācijas ietekmi. Interesanti bet tas arī saistas ar slavenajām “dievs ir visur, dievs ir manī” idejām.
Protams tas viss ir parastā cilvēka uztveres un ietekmes līmenī, visticamāk šī sistēma saista pilnīgi visas parādības un tās ietekme man vienkārši nav aptverama.
T.i. protams reliģijās un filozofijās šī tēma ir pasniegta ļoti zemā līmenī, saucot to par augstākajām debesīm kurās top visa radība, kas paredz tavu nākotni utt. Indieši to sauc par Akāšu, grieķi to sauca par Ēteri. Bet papētot dažas kvantu teorijas idejas, un piemēram String Theory, tas viss sāk likties arvien ticamāks. Kāpēc gan ne?
Tu teic: “Pirmkārt, kā jau nu jau jebkurš, atmetu variantus par radītāju kā konkrētu būtni, vienību vai tēlu un kas manā uztverē ir galējs absurds.”Kā tu vari to atmest? Mūsu rīcībā nav ne grama informācijas, kas atļautu kaut ko atmest, kaut ko noliegt, būt par kaut ko pārliecinātiem, kaut ko zināt.
Vai ir kāda absolūta patiesība, par kuru tu varētu galvot, ka tā ir patiesa vienmēr un visur?
Es tādu teoriju atmetu sev, nevis cenšos iegalvot pārējiem ka tāda iespēja nepastāv. Protams viss iespējams. Haosa teorija gan paredz ka pat ja teorētiski iespējams ka Dievs ir milzīgs dārza rūķis, tad visticamāk tas tomēr tā nav. Manā loģikā Dievs kā persona izklausās pārāk vienkārši.
Ja to to biji domājis nopietni, tad izskatās ka tu esi Agnostiķis. Es gan laikam arī 😉
nu jopcik “ticība dod cilvēkiem cerību un jēgu dzīvei” cik taalu ir jānodzīvojas, lai dzīves jēgu meklētu kaukam, kas ir iedomaats. Man pietiek ar manu egoismu un ticību sev, lai dzīvotu šo dzīvīti
Un mums atliek vien dzīvot starp šo teoriju dzirnakmeņiem.
sidid, šādi komentāri nu nekādi nekontributē tava intelekta apliecinājumam 🙂
kā tu vari pateikt vai konkrēta lieta ir izdomājums, vai tava aprobežotība? es nerunāju par reliģiju, bet par jebkuru lietu dzīvē.
piemēram tu domā ka zeme tevi pievelk, bet patiesībā stipri lielāks spēks tiek pielietots lai tevi atgrūstu. tu to zināji? vai tas ir mans izdomājums vai tevi pārsniedzoša patiesība?
Reliģija un ticība tai ir cilvēces lielākais stulbums… Viss ir tavā galvā (I’s in your head)… tu esi tas (bieži arī citi) kas nosaka kas ar tevi notiks rīt, jo tieši vai netieši tu ar savām darbībām to tādu būsi jau sagatavojis šodien, vakar, vai pirms gada, tas pats attiecas uz citiem, jo vari citu rītdienu uztaisīt, piemēram, par elli…Dieva NAV!!!
nepiekrītu,
reliģijaticība dod cilvēkiem cerību un jēgu dzīvei. Dievs ir, bet katram savs.Dievs ir un viņa vārds ir Kuskusnektārs!Ticiet Kuskusnektāram, pielūdziet Kuskusnektāru…ziedojiet Kuskusnektāram 😀
sidid patiešām ļoti labi argumentē :)atbilde N.R. – jā, droši vien esmu agnostiķis, bet 100% pārliecināts par to neesmu. īsi sakot – visas durvis turu atvērtas, bet iekšā neeju.
bet par to, vai cilvēkam ticība nāk par labu vai par sliktu – tas nu gan ir pilnīgi individuāli katram cilvēkam.
tas par tām durvīm arī ir agnosticisma pamatprincips.
a par ticību – nu skaties, neviens jau nespiež cilvēku kautkam ticēt, visdrīzāk viņš netikai to dara labprātīgi, bet pat jūtas labi dēļ tā.
tas ka tev no malas izskatās ka konkrēts cilvēks dēļ tā cieš, tā jau ir tava uztvere 🙂 galvenais ka viņam ir labi
Faktiski jau katrs cilvēks sev vairāk vai mazāk ir noformulējis to savu ticību (arī viedoklis, ka tikai pats indivīds veido savu dzīvi ir sava veida ticība). Mani vienmēr ir interesējis cits jautājums, kas ir ļoti tuvu šim ticības/reliģijas jautājumam – kā katrs cilvēks nosaka sev to, kas ir pareizi/nepareizi, labi/slikti? Vai tā ir tikai sabiedrības ietekme? Ja nē, tad kādā veidā mums tiek ieprogrammēta šī izpratne.
es neuzskatu, ka cilvēks cieš savas ticības dēļ, bet gan ka viņš liek ciest citiem :)tas primāri attiecas uz ticīgo attieksmi pret neticīgajiem vai citādi ticīgajiem
jebura gala ekstrēmisms tāds ir. latvieši saka – zini mēru, austrumnieki saka – visu vajag balansēt.
ivetai – nepiekrītu, manuprāt neviens līdz galam par to nav aizdomājies, pat īpaši ticīgie cilvēki mēdz uzkārties kad viņiem pajautā kautko ļoti konkrētu.
viedokli veido vairākas lietas – sabiedrība, vide, audzināšana (viena lieta) un dvēsele, pārdzimusī personība, gēni, kā lai to arī nenosauktu – manis aprakstītais enerģētiskais lauks vai whateverm, tās lietas kas mūsos paliek neatkarīgi no vides.
Laikam jaapiekriit NR. Kaut gan par sevi jasaka, ka savus ricibas motiivus apdomaaju tikai peec jau izdariitas darbiibas (labas vai sliktas). Iepejams, pirms tam uzmetot aatru skici prataa. Bet tas taa notiek tikai privatajaas attieciibaas. Jo ar shadu iipashibu par juristu nevaretu buut. Savukaart, no otras puses tas paliidz riikoties aatri situacijaas, kad nav laiks paardomaam.Nju, manas religijas pamtaa ir kaut kas lidziigs NR domu apkopojumam, kaut gan man tas ir nevis tīkls, bet matērija un kaut kas tāds, kuru Tu nevari izjust kaa “es”, bet jo tuvāk tam, jo nav vairs “es”, bet ir “mēs”(kaut gan to nevar aprakstiit) – proti kaut kas kurā ir viss un nav nekā.
Savukārt, kas ir slikts/ļauns vai labs. Ļaunums ir vislielākā negatīvā vērtība, labais -pozitīvā vērtība. Proti viss reducējas vērtībās, kuras, savukārt veido “sabiedrība, vide, audzināšana (viena lieta) un dvēsele, pārdzimusī personība, gēni, kā lai to arī nenosauktu – manis aprakstītais enerģētiskais lauks vai whateverm, tās lietas kas mūsos paliek neatkarīgi no vides.”
kas nu kuram negatīvs, liene 🙂
Ar ticības noformulēšanu es biju domājusi to, ka cilvēkam ir apzināta (bet daudz biežāk neapzināta) versija par to, kā kas notiek. Parasti tad, kad sāk domāt par šīs versijas konkretizēšanu, cilvēks iepazīstās ar esošajām reliģijām/domāšanas veidiem (neesmu nekāds specs filozofijā) un pieņem kādu no tiem kā sev piemērotu. Ja īpaši uz to pasākumu neiespringst, tad tas var palikt arī tādā “apmēram” versijā.Savukārt fakts, ko NR arī apstiprināja, ka cilvēka viedokli veido ne tikai sabiedrība, bet vēl kāda daļa, ko mēs īsti nemākam izskaidrot, ir viena no lietām, kas man ir likusi saprast, ka “neganāmies mēs tā vienkārši paši savā nodabā”. Par reliģijām gan nestrīdēšos – katram savs ceļš ejams šajā ziņā 🙂
Negatīvs ir ar mīnuss zīmi. Proti to nojaush iedzimtie instinkti to nekas neveido ne sabiedriba, ne vide, nekas.
nu bet katram tā mīnus zīme ir citur! es piemēram labu domādams varu pateikt ko tādu, ko cits uztvers kā uzbraucienu. un tas ir primitīvākais piemērs. ekstrēmākais ir piemēram pasauli glābjošais Bušs kuram liekas ka tuvajos austrumos viņš dara labu darbu attīrot to no teroristiem. Un nemaz nerunāsim par maniakiem-slepkavām kuri arī domā ka dara labu.
Liene – dīvaini gan cilvēkiem tie iedzimtie instinkti ne? Jo kāds gan instinktīvs pamatojums varētu būt labsirdībai, līdzjūtībai, godīgumam, taisnīgumam. Ak jā – mīlestība arī tāds labs instinkts – to nosaka dziņa turēties kopā ar pārējiem bara dzīvniekiem un turpināt savu sugu. Tas tā – es mazliet ironizēju
Pirmais: “es piemēram labu domādams varu pateikt ko tādu, ko cits uztvers kā uzbraucienu” – tas nav iedzimtais instinkts, jo parasti to veido, tomeer veertiibas;Otrais: “Bušs kuram liekas ka tuvajos austrumos viņš dara labu darbu attīrot to no teroristiem. Un nemaz nerunāsim par maniakiem-slepkavām kuri arī domā ka dara labu.” – gariigi slimiem cilveekiem ir kropljota uztvere, iedzimtie instinkti.
Busha gadijumaa – taa jau arii ir fanaatiska parlieciiba ( zem kuras varbuut pat neslepjas vinja pasha paarlieciiba) – un fanatiska paarlieciiba arii ir kropljota novirze no normas, tapeec arii ir kropljota uztvere un instinkti
Pirmkārt jau sāksim ar to, ka es neapgalvoju, ka dabisks instinkts ir labsirdība, līdzjūtība, godīguma, taisnīgums. Taas ir veertiibas, ko veido NR mineetie ““sabiedrība, vide, audzināšana (viena lieta) un dvēsele, pārdzimusī personība, gēni, kā lai to arī nenosauktu – manis aprakstītais enerģētiskais lauks vai whateverm, tās lietas kas mūsos paliek neatkarīgi no vides.”
Otrkaart, taisniigums, godiigums vispaar ir jedzieni, kas katram ir savi, ja vispaar tadi ir, bet instinkti ir kopeeji visiem.
Rezumeejot, manis teikto cilvēka rīcību veido negatīvas un pozitīvas vērtības proti, izsakot matemātiski šo kategoriju dabiskais instinkts “sabiedrība, vide, audzināšana (viena lieta) un dvēsele, pārdzimusī personība, gēni, kā lai to arī nenosauktu – manis aprakstītais enerģētiskais lauks vai whateverm, tās lietas kas mūsos paliek neatkarīgi no vides.””
eu pazuda “plus ziime” tai bij jaabut: dabiskais instinkts plus “sabiedrība, vide, audzināšana (viena lieta) un dvēsele, pārdzimusī personība, gēni, kā lai to arī nenosauktu – manis aprakstītais enerģētiskais lauks vai whateverm, tās lietas kas mūsos paliek neatkarīgi no vides.”
spameris lienča 😀
joprojām nepiekrītu nekam par pozitīvo/negatīvo standartu. nav tāda standarta, ir tikai tas ko par standartu UZSKATA VAIRĀKUMS 🙂
-dabiskais instinkts ir vairāk vai mazāk izteikts standarts, to nevar uzskatīt – vinsh vienkarshi ir (ja tev fiziski saap tas ir “negatīvs”- tu nevari uzskatīt, ka tas ir pozitīvs [vienigi, ja tev ir shii pieminetaa kropljotaa uztvere, vienigi tad tevi sauc par sadomazohistu] )-par spamoshanu ir taa, ka visu laiku aizmirstu kaut ko piebilst un tad sanaak vairaak poustu 🙂 (nekas personiigs)
sāpes/ekstāze ir baigie ekstrēmi, reālajā dzīvē pat normālam cilvēkam nepārtaukti jāizdara sarežģītas izvēles, jāizšķiras par to kas ir labs un kas ļauns. viena lieta kas tev dara labu, citiem varbūt nodara ļaunu. un dažreiz šī ķēde ir daudzkārtīga un neparedzama. dzīve nav reducējama uz instinktiem un fizioloģijas pamatiem, iedalot cilvēkus normālajos un kropļotajos.
BET! nekas no tā nav par raksta tēmu.
nju, tu gan iz seerija es par maaju, bet tu par kaaju. Bet nav svariigi …atkapjos… ne tapeec, ka nevaru argumenteet, bet tapeec, ka slinkums :))
Ausie uzsāka šo jautājumu kas skan tā “kā katrs cilvēks nosaka sev to, kas ir pareizi/nepareizi, labi/slikti?” un es tev vienu komentu augstāk to atbildēju. Ja kāds runā par kāju, tad drīzāk tu, jo tevis aprakstītais piemērs ar sāpēm nav gluži piemērojams, kā jau paskaidroju.
Lai aprakstītu, kas ir dabisks instinkts, proti, reaģēt uz sāpēm kā negatīvu gan tomeer ir piemeers vietaa :P“kā katrs cilvēks nosaka sev to, kas ir pareizi/nepareizi, labi/slikti?” uz sho jautājumu es arī atbildēju tā, ka šo izpratni kā rīkoties noska pozitīvās un negatīvās vērtības, proti, ļaunums ir vislielākā negatīvā vērtība, labais -pozitīvā vērtība. Proti viss reducējas VEERTIIBAAS, kuras, savukārt veido “sabiedrība, vide, audzināšana (viena lieta) un dvēsele, pārdzimusī personība, gēni, kā lai to arī nenosauktu – manis aprakstītais enerģētiskais lauks vai whateverm, tās lietas kas mūsos paliek neatkarīgi no vides.”
Tu man jautāji kā nosaka to, kas ir negatīvs un kas pozitīvs (jo tas katram buutu kas cits) Tiiri neitraalaa zinjaa pozitiivas un negatiivs izriet no muuusu instinktiem, bet ja to apaudzee tad tas kljuust par negativaam un pozitivaam vertiibaam.
Galejie veertiibu punkti ir negatiivais un pozitiivais (proti, to veido dabiskie instinkti).
Tas arii viss, nevienam nav jaauztver sho filozofiju par savu, es tikai izklaastu savu redzeejumu. Bet katraa zinjaa to visu butu jauraksta primitivaak, jo varbuut paraak sarezhgiti skaidroju un tadeelj rodas paarpratumi. Nu, bet filosofeet nav viegli :)))
Es saprotu ko tu gribi teikt, bet kā jau es teicu – to nevar attiecināt uz situācijām kur runa ir par tavas rīcības ietekmi uz citu cilvēku grupu. nav tikai pēc instinkta nosakāms vai tava darbība tev nezinot kādam nenodarīs pāri.
Un vispār es īpaši neticu tam ka ir tādi instinkti 🙂 Nervi un reakcijas protams, bet instinkts tas ir kautkas muļķīgs
“nav tikai pēc instinkta nosakāms” es to arii neapgalvoju Liencha Aug 23rd, 2007 at 11:59
eu pazuda “plus ziime” tai bij jaabut: dabiskais instinkts plus “sabiedrība, vide, audzināšana (viena lieta) un dvēsele, pārdzimusī personība, gēni, kā lai to arī nenosauktu – manis aprakstītais enerģētiskais lauks vai whateverm, tās lietas kas mūsos paliek neatkarīgi no vides.”
:DDD Labi, pietiks dodos majaas
Interesanta diskusija :)Ņemot vērā to, ko Dievs ir teicis un atklājis cilvēkiem caur savu Vārdu (Bībeli), tad var diezgan loģiski pieņemt, ka Radītājs ir konkrēts, mērķtiecīgs un nav uzskatāms par kaut kādu nenoteiktu, izplūdušu enerģiju vai sistēmu.
Bez tam izejot no praktiskās kristietības (personiskajām attiecībām ar Dievu) uzreiz kļūst skaidrs, ka tavā dzīvē ir noteikta jēga, mērķi un atbildība, un Tu nevari vienkārši pateikt: “Esmu viens no 6 miljardiem un ne par ko neatbildu”.
Mans personīgais secinājums ir, ka, pirmkārt, Dievs ir. Otrkārt, Tu izvēlies, vai Viņam ticēt, vai neticēt (atzīsti vai noliedz). Un, treškārt, vari izvēlēties, vai ar Viņu kontaktēties, vai nekontaktēties.
P.S. Personīgi esmu reālists un neskaidras filozofiskas idejas man nekad nav patikušas. Ticu tam, ko redzu un varu pārbaudīt :)))
Ak, jā, un nevar cilvēku pārliecināt, loģiski un matemātiski pierādot, ja viņš negrib ticēt. Vari stāstīt analfabētam par bezvadu tīkliem, cik gribi, bet ja viņš negribēs ticēt, tad arī neticēs 🙂
shis viss gan izklausijaas peec aplamas logikas
Weasel, kas tev liek pieņemt ka “Dievs ir teicis” un ka Bībeli gadsimtu laikā visi iespējamie ieinteresētie nav pārveidojuši pa savam prātam (kā arī ir, un tas gan ir pierādīts)?
Ja jau tu tici tam ko var pārbaudīt, tad viss tevis iepriekš teiktais makes no sense.
Atceries, reliģija šajā blogā ir Tabu, ja tu esi spēcīgs reliģijas piekritējs, tavi komentāri atsitīsies kā zirņi pret sienu. Nevienu nevar “iemācīt” ticēt.
“Dievs ir teicis un atklājis cilvēkiem caur savu Vārdu (Bībeli), tad var diezgan loģiski pieņemt, ka Radītājs ir konkrēts, mērķtiecīgs” – tieshi taa tas jau vien ir absurds pienjemums.
atkaartoshos – noskatieties filminju ‘Zeitgeist’, tur pirmajaa pusstundaa ljoti koncentreeti saliidzinaatas visas religjijas un izstaastiits, gan no kurienes (galvenokaart no eegjiptieshiem) ir aizguutas visas legjendas par Jeezus dzimshanu, gan arii atspoguljota biibeles absoluutaa korumpeetiiba.
Tas jau nav nekāds jaunums, bet izskatās ka kāds to visu apkopojis vienā interesantā filmā. Noskatīšos mājās.
Ir pierādīts, ka visi ieinteresētie gadsimtu laikā ir pārveidojuši Bībeli pēc sava prāta?!Nu, tas jau ir nopietns apgalvojums, tāpēc palūgšu precīzus faktus 🙂
Ha, ja es ticu tam, ko redzu, vai tad man viss jāaptausta? Bezvadu tīklus es taču arī neredzu 🙂 Es ar to domāju, ka esmu praktiski pārbaudījis, kam es ticu, un nevaru noliegt, ka tā nav.
Vai tad uz Bībeles pamata izdarīt secinājumus par Dievu ir absurdi? Ja Bībele ir lasīta, tad var pamanīt, ka tur ir ļoti konkrētas lietas. Cits jautājums – vai es tam ticu vai nē?
Labi, katrs tic tam, kam viņš vēlas ticēt. Un pret to nelīdz ne fizika, ne augstākā matemātika, ne vēsturiskie pierādījumi :))) Peace 🙂
Btw – aņuks 🙂
– – – – – – – –
Satiekas ateists ar ticīgo. Izvēršas pamatīgs strīds par to, vai Dievs ir, vai nav. Beidzot ateists neiztur un saka: “Nu, labi, vienreiz dzīvē es devu iespēju Dievam pierādīt, vai Viņš ir. Es biju devies ceļojumā uz Arktiku, nomaldījos no grupas sniegavētrā un kad gandrīz jau bija beigas, tad lūdzu Dievu, lai Viņš mani glābj.”
“Un Dievs Tevi izglāba?”
“Muļķības, nekāds Dievs mani neizglāba! Nebūtu tur nejauši gadījies eskimoss ar suņu pajūgu.”
– – – – – – – –
Fakti ir nenoliedzami, bet traktējam mēs viņus kā vēlamies 🙂
Weasel, domāju pierādījumus Bībelē nemeklē piemēram citu ticību pārstāvji. Viņiem ir citas grāmatas, kuras viņi vērtē tik pat augstu kā tu. Vai viņi automātiski ir muļķi? Katram ir savs Dievs, sava patiesība. Nav nekā ko Bībele varētu pierādīt. Tik pat labi es par pierādījumu varētu nosaukt savu blogu.
Un anekdotē cilēkam eskimosu uzsūtija Šiva nevis Kristiešu Dievs, ko tu teiksi par to? 😀
atļaušos aizrādīt Weasel, bet nu tu esi iebraucis auzaas – kāpēc? tāpēc, ka Bībele kā rakstu kopums tika sakopota no 3 evanģēlijiem jāņa, mateja un pāvela, pārējie 30 tika noraidīti, vai arī atziīti kā nederīgi, vai arī tika pasludināti par ķecerību un iznīcināti.
Tātad, jau savā būtībā – šī grāmata tika veidota priekš kāda privātām interesem, to radīja kāds, kas bija ieinteresēts to darīt, lai arī kāda motivācija tam bija.
Es piekritīšu, ka šajos svētajos rakstos var atrast daudz patiesības un daudz labu vadlīniju uz kurām balstīt savu dzīvi, bet uzskatīt tās par vienīgo, pareizo , parastam civēkam, gan nevajadzētu. Es pat teiktu – muļķīgi.
p.s. es esmu kristīts un ticīgs cilvēks, kam es ticu, lai paliek manā ziņā.
Abiem: http://en.wikipedia.org/wiki/First_Council_of_NicaeaPlus, noskatieties to Zeitgeist. Viela pārdomām.