LPSR

Tieši laikā komentārs par to kā ārzemes redzēja padomju savienību, un kā bija patiesībā:
Comment by Saulius, Lithuania

I have lived in USSR for about 20 years until our country broke free in 1990. I could spend hours writing my memories here, but i’ll concentrate on what i see in the images above.Most of the images were used on monthly magazines (like Soviet Woman). Like nowadays of Putin regime, no magazine or newspaper was allowed to publish anthyhing that could officially dicredit the “happy and fufilled” life of a soviet “citizen” (why do I put a word citizen into commas? Because a real citizen takes some form of participation, active or passive, in the policy o his (her) country. An average inhabitant of the USSR was far away from that). You will never see a man or a woman with an unhappy face in such images, because nobody took such photos (funeral ceremonies was an exeption).You see cars, furniture, apartments, fashionable garments etc. on these pictures. Back in those days we saw them too. Mostly on the same photos above.Does anyone of you remember stories from WWII about the certain shops reserved only for germans (nur fuer deutche)? In fact, there were such shops through out the whole USSR in all periods. Only the shops were not for the people of some specific nationality. These were the shops for the members o f a clan called “Communist party”. These shops were closed even for most of the members of the party, only higher class in the party’s hierarchy or people with relations to shops authorities (for example, chiefs of various offices) could get anything there. The equality of people in the USSR was just a sick joke. Would you believe, that an awerage worker had to wait in line for about 10 years to get a permission to obtain a car or funiture for himself? Yes, we had nearly enough money, but we simply haven’t had where to spend them. Can you imagine people, waiting in line for about 6 hours to buy toilet paper? Or some sausage? Or green peas? Or mayonaise? Shoes?You can see some pictures depicting smilling workers. Well, these pictures were certainly not taken in the middle of their work. There were photo shooting sessions for images like these. If you were not smilling, they at least will not take a picture of you (the habbit to smille in front of the cammera no matter of the sitation remains with former USSR inhabitants to these days).By the way, can you see any male with longer than 10 cm hair in any of the pictures? I can’t. Because in those days, if you had long hair, you were considered “inpropper” citizen. The authority was regulating most of your daily life, even your looks. Has anyone of you been a punk or a hippie in the USSR? If you were, you would know, that concerts and gigs of “bands with unacceptable ideals, not comprehensive and malevolent to the morale of a Soviet Citizen) were constantly raided by militia (because they were illegal), and if they catch you there, the best punishment you could get is having your hair cut off by force (this punishment is not so band considering that they could send you to the army for 2 years instantly. Did you happen to notice that half of the pictures are showing soldiers? That is because the army was the main product, developed and worshipped in USSR. But the army was also one of the main causes of the great collapse). In fact, at some time militia were arresting and haircutting hippies just for showing themselves on the streets.I’ve read some comments, and there are some people believing what they see on these photos. I wont argue – there were many happy moments, because youth is always the happiest time of life. But none of these are shown on those photos. Most of the people, that want USSR back, are either communist functionaries, or too young to remember anything from those times.

50 thoughts on “LPSR

  1. Mjā, čalis tā konkrēti izteicies. Un tur tik tiešām būtu ko rakstīt un rakstīt vēl stundām ilgi. Tikai šaubos, vai lielākā daļa ārzemju lasītāju to izlasīs un tik tiešām spēs saprast.

  2. Varbūt es kā allaž izklausīšos (a) pēc komunista, (b) pēc mūžīgā iebildēja, bet es tomēr uzskatu, ka apgalvot, ka vienīgās pozitīvās atmiņas par tiem laikiem var saistīties tikai un vienīgi ar jaunību kā tādu, tas jau nu ir mazliet par šerpu. Viena lieta, kas tolaik noteikti bija un kā tagad nav – tas bija kaut kas, pēc kā tiekties – tobiš brīvība, neatkarība utt (vai – ja tu biji dīvainis – komunisms). Tolaik cilvēkam varēja būt sapni, ka “life doesn’t have to be like this shithole”. Šobrīd, ja tava dzīve ir tāds shithole, tev nekādu ilūziju būt vairs nevar.

  3. Es nerunāju par tevi. Un par sevi arī ne, kā tu jau droši vien nojaut. Bet ņem vērā, ka, piemēram, 90% pensionāru šobrīd ir daudz, daudz sūdīgāk nekā būtu bijis tolaik (nav jau tā, ka gados vecākie latvieši baigi varētu izmantot brīvā tirgus iespējas, ceļot pa Eiropu utt). Un diez vai tikai pensionāriem tas tā ir.

  4. a man liekas ka mēs te varam runāt cik gribam, bet kā patiesībā tolaik bija pensionāriem mēs tā arī neuzzināsim 🙂
    jautājums – kāpēc gan viņi tagad nevar ceļot pa eiropu vai izmantot brīvā tirgus iespējas? ja tu runā par tiem pensionāriem kuri bez palīdzības nekur nevar aiziet, un kuri saņem smieklīgo pensiju, tā ir cita lieta. un tajā sakarā arī padomija viņiem nebūtu palīdzejusi. maizi un pienu viņi arī šodien var nopirkt. protams ir tādas lietas kā dārga īre, komunālie plus visādas ekstras kuras toreiz vienkārši nebija. tieši salīdzināt nav godīgi.

  5. Te nu mees nonaakam pie jautaajuma, ko es paceelu kaadreiz. 😉 Pensionaari var uzsist gaisaa savus dziivokljus, nopirkt provincee taadas pashas kvadratuuras dziivokli un pa atklikusho naudu dziivot zalju, pirkt krutas zaales un celjot pa eiropu. Bet vinji taa nedara un nedariis, jo domaashana taada. Arii padomijas laikos vinji neceljotu, jo nav intereses.

  6. ne jau nu intereshu truukums pensionaariem liedz paarvaakties kaut kur uz laukiem, kur drusku leetaaka taa dziivoshana. Pirmkaart, imho nemaz tik “zalji” kaa MA te maalee vinji tur nedziivotu, vnk beidzot vareetu normaali galus kopaa savilkt. Bet MA ir aizmirsis veel vienu lietu, ar kuru – dies` nedod!, bet taa vai taa mums visiem naaksies saskarties vecumdienaas – bailes no taa, ka tevi visi aizmirsiis. Mazbeerni ar sakostiem zobiem pieciesh tavus untumus, tu vairs neko nesaproti, kas notiek apkaart, jo tavaa laikaa uz veikalu brauca ar zirgu un naudu kraaja zekjee. Un tad veel ja pacelj jautaajumu par tevis aiztransporteeshanu uz laukiem, kur “vieglaak”, pirmaa lieta, kas naak praataa, ir pasaka par veciishu aizveshanu ar ragavinjaam uz mezhu…

  7. es domaat, ka Maaris runaa par tiem pensionaariem kuriem neviena nav. un taadu nav mazums. domaaju, ka tiem kuriem ir beerni, mazbeerni tomeer paruupeesies par saviem vecaakiem, vecvecaakiem. kaut gan arii tas nebuut nenoziime, ja tev ir kaads, tad tevi vecumdienaas atcereesies, piem., sliktas attieciibas bijushas – beerni ar vecaakiem jau gadiem nesarunaajas un aizmirsushi par viens otra eksistenci, pagrimushas alkoholikhu gjimenes u.c.

  8. Oi, es piekrītu Mārim. Pats brīnos, bet tā ir.

    Atceros tantes jūrmalā kas dzīvoja kāpu zonā un sūdzējās ka zemes nodoklis kāpj, bet par pārdošanu pat iedomāties nevarēja. Ziniet cik tur tā zeme maksā? Tantuks sen būtu man kaimiņos dzīvojis cepuri kuldams. Pričom tur aizmirsīs, nav jau uz mežu jāpārvācas.

  9. Es jau negribeetu teikt, bet par to aimirshanu ir lielaakaa shantazha.Kaut gan par sevi jasaka esmu slikts beerns, pat mammu un teeti aizvien retaak apmekleju.
    Esmu caurcaureem egoiste.

  10. Protams, gluzji zalji nedziivotu, bet krietni labaak gan. Mees te pa to Riigu njemamies, jo darbs te, vismaz mani nekas cits sheit nepiesaista. Bet pensionaaram nav nekaada darba tikai niikshana 4 sienaas, tirgus vai kapu apmekleeshana un seedeeshana uz solinja pie maajas. Ja es buutu pensionaars, kursh piedevaam nevienam nav vajadziigs(kas nav izsleegts variants peec 50 gadiem), tad es nu noteikti neniiktu Riigaa vai kaadaa citaa lielpilseetaa. Arii savos 70 vai 80 gados es gribeetu labaak rushinaaties pa daarzu vai pat meezt kuuti. Taa gluzji nav vilkshana uz mezju, jo es to taa nedomaaju. Es domaaju, par vinju labpraatiigu aizbraukshanu, nevis izsuutiishanu uz laukiem. Vinjiem vajadzeetu gribeet tiiraaku gaisu un mazaaku burzmu, bet taa tas nav.

  11. tam gan piekriitu, ka vinjiem vajadzeetu (no logjikas viedoklja) gribeet tiiraaku gaisu, leetaaku pienu un atbilstoshaakas nodarbes. bet negrib vinji taapeec, ka nepatiik paarmainjas. te atkal jaapiesauc Kazhes “komunisms” – nu nav vinjiem iekaariena vispaar kaut ko dariit shajaa valstii, piedodiet – gjimenes uznjeemumaa SIA “Latvija”. 🙂

  12. Līdz ar to nonākam pie tā ka pensionāriem neiet slikti tāpēc ka ir mainījusies valsts iekārta, bet tāpēc ka viņiem kā veciem cilvēkiem ir savas īpatnības.

  13. nu – gan jaa, gan nee. tomeer iekaartai ir savi nepaarprotami iespaidi. Man domaat, ja kaads japaanju sirmgalvis (nepraatiigi) iedomaatos saakt dziivot Latvijaa, vinjsh vairaak nevandiitos apkaart pa pasauli ar fotokameru kaklaa. Tas, ka viss atduras pret sociaalo politiku, ir nenoliedzami. Bet tas, ka IR iespeejams jebkuraa vecumaa apkaarteejo dziivi uztvert mazliet vieglaak, arii ir tiesa.

  14. vēl jau ir tāda pensionāru kategorija (kura nebūt nav tik maza), kurai nav iespējas pārdot dzīvokli Rīgā un pārvākties uz laukiem gluži tāda vienkārša iemesla dēļ, ka nav dzīvokļa Rīgā.nav jau tā, ka padomju laikos katram būtu piederējis savs dzīvoklis. cilvēki, kas līdz deviņdesmitajiem mitinājās komunalkās, diez vai varētu kaut ko pārdot un dzīvot laukos salīdzinoši labāk. ja nu vienīgi viņi varētu īrēt kādu telpu avārijas stāvoklī Ilūkstē par lētāku naudu nekā analoģisku telpu Rīgā.
    bet es patiešām nesaprotu, kas tev, NR, liedz atzīt, ka katrā iekārtā ir sabiedrības slāņi, kuriem tā ir izdevīgāka un tādi, kuriem mazāk izdevīga. Katrās pārmaiņās ir ieguvēji un zaudētāji, un ne visi cilvēki ir paši vainīgi pie tā, ka viņi konkrētajā situācijā tieši viņi ir nokļuvuši apakšā.

  15. Nu tu gan brauc auzās, nu jau gan visi dzīvokļi ir privatizēti, vai nu viņa maksā milzīgu īri, vai arī tas ir viņas dzīvoklis (tantuka). pirmajā gadījumā ja viņa to spēj, tad nav pamata uztraukties par dzīves līmeni.
    vispār es nesaprotu tavu point, kur atšķirība šajā visā no tagad un tad? pats tikko teici ka daudzi dzīvoja komunalkās. pagaidām no tevis teiktā es neredzu nevienu plusu vai mīnusu pensionāriem kādā no varām.

  16. Milzīgu īri tantuks, loģiski, ka maksāt atļauties nevar, bet ir jau “stilīgie” alternatīvie varianti (Lienčai juridiskās palīdzības centrā ar vairākiem tādiem gadījās saskarties) – dzīvokļi ēkās, kuras teorētiski vajadzētu nojaukt; dzīvošana telpās, kuras pēc statusa nav dzīvojamas; būdiņas “dārziņos” – tas viss kopumā ir sliktāk par istabu komunalkā. Ir gana daudz arī cilvēku, kuri taupa ūdeni un elektrību un sniedz iesniegumus, lai viņiem dzīvoklī ziemā neslēgtu apkuri, lai varētu vismaz paēst. Esi varbūt arī dzirdējis, ka pensionārs nevar atļauties nopirkt zāles, izsaukt Ātros arī maksā naudu.Ņem vērā, ka ne tu, ne es “tos” cilvēkus īpaši nepazīstam, jo viņi neietilpst mūsu komunikācijas telpā. Bet tas nenozīmē, ka šādu cilvēku nav.

  17. Manupraat, point is.Musdienaas -kapitalismaa ir labaak, biezajiem, vidusslānim un jauniešiem;
    Padomju laikos- pensionariem, bezdarbniekiem, alkoholikiem (kurus stuteja utt.)
    Taatad savaa vecumaa es izvelos kapitaalismu 🙂

  18. lasiiju, lasiiju – neiztureeju – parunaa ar penzhu laukos un parunaa ar penzhu riigaa – pirmaa atshkjiriiba, pemzha laukos runaas ar tevi 90% gadiijumu latviksi, kameer penzha riigaa to dariis 20% gadiijumu paareejie visi buus krieviski, penzha laukos buus dziivojusi un straadaajusi latvijaa, arii dzimusi latvijaa un buus latviete peec pilsoniibas, kameer videejaa statistiskaa pemzha riigaa buus iebrauceeja un runaas krieviski, un latvijaa VISPAAR nekad nebuus straadaajusi, un tikai sanjeemusi pensiju.
    ir zinaamas penzhas, kas dziivoja pirms PSRS no taa ko dabuuja no daarza un lopinji,un veelaizvien taaptaas no taa iztiek, un pensija ir kaa patiikams bonuss katru meenesi. un t neiet tik ljoti saruna par to ka komunisms ir labs vai slikts, bet iet runa par to ka PSRS politiskaa iekaarta, lai arii saukta par komunismu, vispaar nebija ne tuvu tam, runa iet par to, ka, ja biji krievs, kas tikko atbraucis uz riigu, tad dziivokli vareeji dabuut gada laikaa, kameer latvietim bija kaagaida 10 – 15 gadi, par to ka dazhaa veikalaa ieejot ja nerunaaji krieiski (riigaa) tevi nahuj pasuutiija krieviski, par to, ja kautinjaa 2 krievi sasita vienu latvieti, tad latvietis tika atziits par vainiigu nauda kurinaashanaa un dabuuja pa mici arii no milicijas, ja tu gribi tos laikus atpakalj, aizbrauc uz krieviju, kaa teikt, vecaa dziesma jaunaas skanjaas.

    netici – aptaujaa vecos cilveekus, kas veeleesies to atcereeties un pastaastiit kaa tad iisti bija, ja biji parsts cilveeks bez kaadas paziishanaas.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *