Lai arī filmai ir daudzsološa komanda (Nicolas Cage, Julianne Moore) un tā ir veidota pēc Philip K. Dick darba, kas pats par sevi vien parasti ir kvalitātes rādītājs (Blade Runner, Total Recall, Minority Report, Paycheck, Scanner Darkly) tomēr šī filma bija pilnīga izgāšanās.
Es saprotu ka skatoties filmas kā Norbit vai Kung Pow es jau no sākuma sagatavojos pilnīgam sviestam, bet šeit es tiešām biju vīlies. Transporter līmeņa muļķības, aktieru nolaidība un vienkārši nekaunīgi sižeta caurumi, ka likās holivudizācijas procesa dalībnieki noteikti ir bijuši pālī. Neticu ka pālī bija P.K.Dick.
Filma stāsta par cilvēku kurš spējot redzēt divas minūtes nākotnē, un FIB darbiniekiem kuri mēģina viņa spējas izmantot lai apturētu krievu/franču/vācu teroristus kuri ar kuģi (!) losandželosā ieveduši atombumbu. Reāli viss kas filmā notiek ir izskaidrojams tikai ar to ka protagonists redz nevis nākotni, bet spēj atgriezties 2 minūšu pagātnē (sižeta kļūdas kalngals), un arī tad ne vienmēr tas visu izskaidro.
Sižets ir sekls, dialogi stereotipiski un primitīvi, datorgrafija nolaidīga, risinājuma un secinājumu nav. Principā bērnu filma, vairāk kā divnieku tā pelnījusi tikai dēļ labā sastāva. Trīsarpus no desmit.
Hā hā, un ko es teicu sākumā? 😛
A ko, Lost in translation tev nepatika?
nu tā gan tīri normāla bija…