Uzlabo savas fotogrāfijas: Ievads

Kas rada labu fotogrāfiju? Vai tā ir tehnika, vai tomēr fotogrāfs?Pēc pieredzes es teiktu ka labu vietu par labu bildi pārvērš sekojošas trīs lietas:

– kompozīcija
– gaisma
– maģiskie putekļi

Par pirmajiem diviem ir atbildīgs fotogrāfs, par pēdējo – tie ir sīkumi, ko nevar aprakstīt vai iemācīties. Varbūt tā ir tehniskā kvalitāte apvienojumā ar pēcapstrādi? Veiksme? Varbūt kāda netradicionāla pieeja? Katrai bildei maģisko putekļu formula ir dažāda.

Ja jums patiks, tad šī būs rakstu sērija par Fotogrāfijas pamatiem.
Pirmkārt jau gribu uzsvērt ka labu bildi var radīt arī ar sliktu tehniku. Pameklejiet Flickr camera finder mobilo telefonu bildes, un pasortējiet pēc interestingness. Trūkst labu bilžu? Un pameklējiet Lomography vai Holga (kas būtībā ir sliktas kvalitātes ķīniešu rotaļu fotoaparāts).

Laba tehnika tikai dod lielāku rīcības brīvību brīžos kad ar tādu telefonu ir par maz. Piemēram telefona bildes parasti būs trokšņainas, miglainas un tas netaisīs garākas ekspozīcijas vai netradicionālus leņķus (es runāju par parastajiem šodienas telefoniem).

Protams jebkurš tūlīt var ņemt rokās savu ziepjtrauku un doties ielās radīt mākslu, bet tie kurus interesē ko nozīmē visi tie kloķīši un podziņas – variet droši lasīt tālāk.

Glosārijs

WB jeb White Balance – neitrālās krāsas pozīcija bildē (kura “krāsa” ir bez krāsas). Cilvēks būtībā redz Auto WB režīmā, jo prāts zin kā izskatās baltā krāsa un visu redzamo pārveido atbilstoši apgaismojumam. Fotoaparāts aprēķina kurš varētu būt neitrālais tonis, un pārējās krāsas veido balstoties uz tā. Reizēm tas tik labi nespēj aprēķināt kāda tieši gaisma spīd uz fotografējamo objektu, jo tā krāsu mērītāji reizēm ir slikti, mazi vai to vispār nav (un to uzņemas sensors). Tad var izvēlēties pats savu WB, piemēram Dienasgaisma (Incandescent), Apmācies (Cloudy), Ēna (Shade) vai izveidot jaunu WB iestādījumu parādot aparātam baltu/pelēku lapu/objektu (Custom). Tā kā gaismas toni (temperatūru) mēra Kelvinos, daži fotoaparāti ļauj zinātājam ierakstīt precīzu temperatūru.

ISOSkaitlis, sensora jūtība. Gluži kā skaņai – ja nedzirdam, mēs pastiprinātāja pogu pagriežam uz skaļāk, tā arī sensora jūtību var palielināt. Jo lielāka jūtība, jo vairāk t.s. trokšņu (tāpat kā tumbām var būt pārslodze); kas izpaužas dažādu traucējumu veidā uz bildes (nesmuki krāsaini pleķi, viss punktēts, pārklāts ar krāsainu “sniedziņu”). ISO palielina tumšās telpās, vai brīžos kad ekspozīcijas garuma dēļ bildes sāk palikt miglainas (skat /ekspozīcija/). Lētākajiem fotoaparātiem ir mazs sensors, tāpēc to konstrukcijas dēļ sensoru troksnis ir lielāks. Palielinot ISO kaut nedaudz, troksnis ir ļoti liels un bilde – neglīta. Jāuzmanās un jālieto pēc iespējas mazāks ISO skaitlis, kas parasti ir 80, 100 vai 200 (atkarīgs no fotoaparāta). Spoguļkamerās sensori ir lielāki, līdz ar to ISO troksnis – pieņemamāks.

E/V skaitlis, parasti robežās -3/+3 vai līdzīgi. Brīžos kad fotoaparāts nepareizi aprēķina apgaismojuma daudzumu, iespējams tam pateikt ka vēlamies piekoriģēt rādījumus par piemēram 1/3 soļa. Piemēram ja bilde sanākusi par tumšu, varam uzstādīt EV +0.7 un fotoaparāts izdarīs atbilstošu korekciju Atvēruma un Ātruma uzstādījumos lai bilde iznāktu gaišāka.

Aperture (Atvērums) – skaitlis, apzīmē ar f. Fotoaparāta objektīva atveres atvēruma koeficents. Piemēram f1.8 ir liels atvērums, bet f11 ir mazs. Fiziski tas tā arī izskatās – lēcas atvērumu plāksnītes samazina vai palielina objektīva aci, lai uz sensora nonāktu vairāk vai mazāk gaismas. Arī cilvēka acs zīlīte sašaurinās ja paskatamies uz ko gaišu. Jo mazāks atvērums (lielāks f) jo lielāks Asuma Dziļums, t.i. vairāk objektu ir fokusā. Jo lielāks atvērums, jo vairāk gaismas, bet mazāks asuma dziļums un mazāk objektu fokusā. Lielu f izmanto lai fotografētu plašus skatus, dabu vai jebko kur visai bildei jābūt asai. Parasti objektīvu kvalitātes ierobežojumu dēļ reti kad izvēlas f lielāku par 8 vai 11. Mazu f izmanto lai skatienu pievērstu konkrētai vietai bildē, iespējams fonu padarīt neuzkrītoši miglainu. Izmanto arī portretiem. Parasti reti izmanto f mazāku par 2.8 lai asuma dziļums nekļūtu nekontrolējami šaurs.

Shutterspeed (Ātrums) – laiks, cik ilgi sensors tiek apspīdēts ar gaismu. Dažādu konstrukciju kamerās šis tiek dažādi realizēts, bet piemēra pēc – spoguļkamerās sensoram priekšā ir spogulis un piespiežot fotografēšanas slēdzi, spogulis uz īsu brīdi tiek noņemts malā lai gaisma nonāktu uz sensora, un tiktu sākts attēla radīšanas process. Parasti laiks ir no 30 sekundēm līdz 1/8000 daļai sekundes. Dažāds laiks ir nepieciešams dažādos apgaismojuma apstākļos. Ja ir tumšs, tad lai bilde sanāktu labi apgaismota sensors jāatstāj atklāts ilgāk nekā gaišos apstākļos. Iedomājieties to šādi: spogulis paiet malā, un sensors gaida līdz sakrājis pietiekami daudz gaismas. Protams kamēr sensors krāj gaismu, dažādi objekti kustās, līdz ar to jo ilgāks gaidīšanas laiks, jo lielāka iespēja ka uz bildes redzēsiet izsmērētus objektus. Jo īsāks laiks, jo lielāka iespēja “sasaldēt” kustību.

turpinājums sekos …

18 thoughts on “Uzlabo savas fotogrāfijas: Ievads

  1. Lielisks raksts tējkannām ar ambīcijām. Tiešām labi izskaidrots.
    Liekas, ka derēja pieminēt fokusa attālumu. Jo tas pie reizes arī veido f-number, jo tas galu galā ir attiecība – fokusa attālums/atvēruma diametrs.

  2. […] tiešām uzlabot savas fotogrāfijas Pārskatiju nesenos N.R. un Maksima B. rakstus ar fotogrāfiskiem padomiem un sapratu, ka tās visas ir muļķības. Lai […]

  3. Kapēc uzreiz tā? Tieši esmu. Esi mēģinājis nelielā attālumā manuāli nofokusēt uz cilvēka aci ar 1.4 🙂 ? Cik reizes sanāk pareizi? Lieliem attālumiem tas nav tik svarīgi, bet maziem gan. Otrs faktors – šiem te prime objektīviem pie lielākā atvēruma bilde sanāk nedaudz miglaināka, jo max asums tiek sasniegts kautkur pa vidu (f4-8). Piemērs šeit: http://www.photozone.de/2Equipment/reviews/nikkor50.htm
    protams ka tumsaa biezhi naakas izmantot f1.4 ISO1600, bet tas ir cits stāsts, kas sekos kādā turpinājumā

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *