Crazy Thoughts - Travel

Ceļotājs

Lasīju kādas meitenes blogā par to kā viņa apceļojusi Latviju vienā braucienā. Es nemāku skaisti rakstīt, bet man gribētos kautko pateikt ceļošanas sakarā, jo pēdējā laikā esmu daudz tādus cilvēkus manījis kas ceļo tikai dēļ ķeksīšiem. Latvijā, tāpat kā jebkurā citā vietā ir daudz skaistuma – un tas neslēpjas apskates objektos, kas sagatavoti tūristiem gozējas pilsētu centros, vai citās viegli atrodamās, uz kartes atzīmētās vietās. Nedaudz iespaidojoties no Responsible Travel mājaslapas, par tūristiem, gan tāliem, gan tepat Latviju apbraukājošiem, varētu pateikt šādi:
Tūrists izceļās kā tāds saulē apdedzināts deguns. Tie ir atsevišķi no cilvēkiem, un vietām kuras tie apmeklē. Nepacietīgi saņemt ilgi gaidīto divu nedēļu labsajūtas devu, apņēmušies to par katru cenu ierakstīt fotoaparātā un ne pārāk komfortabli vietējo cilvēku klātbūtnē, tie slēpjas kameras otrā pusē.

Ceļotāji savukārt iegrimst vietās un kultūrās – viņu braucienam vienmēr ir iemesls un jēga. Tie sapazīstas, smejas un strīdas ar vietējiem cilvēkiem. Ceļotājs paplašīna savu redzeloku, redz savu dzīvi no citu acīm, iegūst jaunas perspektīvas un skatu uz pasauli. Tie atgriežas mājās ar pieredzēm kas papildina to vērtības. Tūrists turpretim nostiprina iepriekšējas pārliecības, nosauļojas un atbrauc mājās nedaudz nabagāks.

Ceļotājs pilnībā izbauda vietas kuras viņš apmeklē, ne tikai novēro. Lai to varētu izdarīt vispirms vieta ir pilnībā jāpieņem kāda tā ir. Pieņem ka Āfrikā ir karsti, ka ir kukaiņi, ka dzīve kustas savādākā ritmā un ka dažās valstīs vietējiem tu liecies fascinējošs un viņi uz tevi skatās.

Pārstāj salīdzināt visu ar mājās esošajiem komfortiem vai citiem brīvdienu izbraucieniem. Ir pieņemami dusmoties par karstā ūdens trūkumu istabā, bet atceries ka tas kautko pasaka tikai par tevi, un nevis hoteli – atturies no rietumnieciskās tieksmes visu izmainīt. Vienkārši esi. Tikai tad tu vari patiesi izbaudīt vietas un cilvēkus.

Ieej pasaulē, nevis rāpies tai virsū. Iemācies atrast mirkli kad tu nezini cik ir pulstenis, kad nav plānu un nav jādomā par rītdienu. Atceries ka brīdī kad tev ir radies konkrēts viedoklis par kādu vietu, tu pārstāj būt ceļotājs, un paliec par vērotaju, jo patiess ceļotājs vienmēr paliek ziņkārīgs, un turpina pētīt un mācīties. Nedaudz izpētijis informāciju ceļvedī, atstāj to viesnīcā, jo vairāk tu uzzināsi no vietējās tantes maizes veikalā. Vienkārši apsēdies un kādu brīdi pavēro kā pasaule iet tev garām. Tūrista vēlme ieraudzīt visu uzreiz – bieži beidzas ar vilšanos.

Brīdī kad tu izbaudīsi kādu vietu pilnībā, notiks kas dīvains. Tu sapratīsi ka tas ļauj tev veikt ziedojumu – tu esi sastāvdaļa vietējās sarunās, dalies ar zināšanām un humoru, dalies ar materiālu labumu vietējos veikalos, ēdnīcās un pie vietējiem cilvēkiem kas tev var kalpot kā gidi. Pavisam nedaudz, bet tu sāc kļūt par vietējās sabiedrības daļu. Kautkur dziļi iekšā mēs visi vēlamies kautkur piederēt un būt par kādu labumu šajā pasaulē. Tas – un nevis materiāla bagātība un slava – padara mūs laimīgus. Sasniegt to tālu no mājām – tas ir patiesi maģisks piedzīvojums. Šajā brīdī tu vēl to neapzinies, bet esi kļuvis par atbildīgu ceļotāju, un saņemot – tu pretī arī dod.

Ieteikumi:

  • Painteresējies par vietu kur tu brauksi, par kultūru un valodu. Ceļojot ar cieņu, cienīs arī tevi.
  • Iepriekš jau atbrīvojies no visiem iepakojumiem – attālās vietās ir grūtības ar atkritumu pārstrādi
  • Pērc vietējos produktus importēto vietā, tā tu atbalsti vietējos ražotājus un zemniekus
  • Sarunā kādu vietējo cilvēku par savu gidu, tu atklāsi vairāk, un atbalstīsi viņu finansiāli
  • Nepērc lietas kuru veidošana apdraud retās sugas
  • Cieni kultūru, tradīcijas un svētās vietas. ja šaubies – neej
  • Lieto publisko transportu vai noīrē velosipedu – labs veids kā satikt vietējos cilvēkus un samazināt atmosfēras piesārņojumu
  • Taupi ūdeni. vairākās valstīs tas ir vērtīgs, un tūristi to bieži izmanto vairāk par vietējiem
  • Atceries ka vietējiem bieži ir cits domāšanas veids un laika uztvere, tas nozīmē ka viņi nevis kļūdās, bet ir atšķirīgi

30 Comments on “Ceļotājs

  1. Labs raksts! Vēl viens padoms – ceļo ar telti un sarunā pie vietējās saimnieces, vai vari pārņaksņot viņas sētas pagalmā. Lieliska iespēja, kā iepazīt labus cilvēkus.

  2. “vietējiem tu liecies fascinējošs un viņi uz tevi skatās.” ir jābūt labās domās par sevi, lai šitā peteiktu 🙂
    apmēram tā, kā baltais dievs, kas aizbraucis pie melnajiem dīkdieņiem.

    drīzāk sasniegums ir: “vietējiem tu liecies kā svešinieks un tomēr viņi tevi pieņem, jo jūt, ka esi 0,1% savējais.”

  3. p.s. iesaku visiem palasiities otraa komenteetaaja blogu. ir taa veerts! 🙂
    un, manupraat – celjoshana ar kaajaam ir naakamais levelis aiz velo – kad tev saak shkjist, ka joprojaam kaut kaa viss paaraak aatri skrien gar aciim. 🙂

  4. ceļot var ar kājām, bet tas ir sarežģīts process. kā jau “!!!” teica – līdz tam jānonāk. sāk ar velo, lētākais un aptverošākais veids. protams 500km vienā dienā nenobrauksi, bet tas jau nenozīmē ka redzēsi mazāk – tieši pretēji. lietotu riteni var kaut no laukiem aizņemties, vai pa kadiem 50ls nopirkt. pārtikā kaut sausās zupas un barankas. ehh jūs, būs turpinājums jāraksta.

  5. Jauki, ka tu popularizē šo teoriju, bet negaidi, ka visi kļūs par reasonable traveler. Tiem, kas domā, ka ar auto braucot šo ieteikumus izpildīt nevar – muļķības. Pagrūtāk vienīgi ar atmosfēras piesārņojumu, jo Latvijā ar elektromobīļiem vēl pašvaki 🙂 Velosipēdistiem un kājām gājējiem vienīgi jāatgādina nelietot pūšamos dezoderantus, tie nežēlīgi piesārņo atmosfēru, bet citādi uz priekšu. Domāju, ka vislabvēlīgākais reģions šādiem ceļotājiem būtu Latgale – mašīnu mazāk un vietējie cilvēki draudzīgāki. Tur tiešām gandrīz katrā mājā var sarunāt nakšņošanu un vēl paēdinās ceļinieku.
    P.S. Var taisīt pingback (atgriezeniskā saite?), lai citi arī var palasīt, kas tevi ir iedvesmojis 😉

  6. Eeeh. 🙂 Taisnība un piekrītu lielāakajai daļai. Un tālajos braucienos, kas ir ar grupām, arī vajag atrast labus cilvēkus, ar kuriem var aiziet off-track pasākumā brīvajā laikā. Tagad par piemēru tā atceros vienu jauku braucienu, labākais, kas ir palicis atmiņā – gājieni pie vietējā batjkas, kura padotie klostera konjaciņu taisīja, degustācija, sarunas utt… A tā kultprogramma, kā jau grupu tūrisma gadījumā: nekrofīlais tūrisms, kapi, baznīcas, pieminekļi – lielās devās dikti garlaicīgi… 🙂

  7. “Lieto publisko transportu vai noīrē velosipedu – labs veids kā satikt vietējos cilvēkus un samazināt atmosfēras piesārņojumu” teica N.R. un uzrakstīja kārtējo rakstu par savu automašīnu, kura diez ko neizskatās pēc mazlitrāžas auto.

  8. Juris, izbeidz. Pirmkārt mēs runājam par to ko daŗit ceļojumā svešā pilsētā, otrkārt mans auto nav liellitrāžas (nu un ka izskatās) un treškārt – what do you care?

  9. Forshi buutu ar velo, bet kaa jau mees ieprieksh nospriedaam Latvijaa karstaas vasaras nav. Protams, var jau arii pa lietu, bet tad jau tas nekaadu prieku vairs nesagaadaas. Ir svariigi arii ar ko brauc kopaa. Manaa gadiijumaa sanaaca braukt kaadu briidi ar cilveeku, kursh nepaartraukti pieprasiija extras un fiichas, nemaz nepamanot, ka daba pat lietuu ir skaista.

  10. my firend – come in, first customer SPEACIAL PRICE…
    varbuut ir vietas no kuraam ir jaaizvairaas, jo tur visi ir “turistas” nevis reasonable traveler

    Come in friend – 5 pounds just for you

  11. o, piekrītu! 🙂 tikko pavadīju 9 dienas Nicā, jo tur sagadījās kur palikt. dzēru vīnu, blandījos apkārt, spēlēju ģitāru ar nejauši satiktiem cilvēkiem jūras krastā, utt. un pamazām sapratu, ka apkārt ir garlaicīgi. simtiem bilžu ar baznīcām un mājām var atrast arī internetā, tāpēc pārstāju to visu fotografēt. pilsētas centru apsēduši tūristi, pat ja īstā sezona vēl nav sākusies. un es nezinu, kas ko uzcēla un kurā gadā, jo tas mani neinteresē.īstā garša bija sajūtama, kad ciemojos pie krieviem, kas dzīvo bez dokumentiem un katru dienu pīpē hašišu, ko pērk no arābiem pie baznīcas, kad naktī tiku ieslēgts lielā parkā ar ģitāru un pudeli vīna, kad pamodos guļammaisā pie jūras, kad gāju no rītiem pāri ielai uz mazo ceptuvi pēc maizes, kad spēlēju ar ielu muzikantiem vecpilsētā un bezpajumtnieki dziedāja līdzi Pink Floyd – Echoes (!) un cienāja ar lētāko rozā vīnu…
    jā, autobusu eskursijas es vairs negribu redzēt:D

Leave a Reply to Anonymous Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.