Dabas Koncerts

Piektdienas vakarā devāmies Valmieras virzienā pilnu mašīnu riteņu, somu un visādu citu lietiņu. Bijām domājuši dažus Valmieriešus paņemt līdzi pa ceļam, bet izradijās ka arī mums četriem vietas bija pamaz. Izsēdējušies Juglas korķī, pārdomājām par Valmieru un nolēmām uzreizi jau braukt uz
Valku, tādejādi izvairoties no sākotnējās domas atstāt mašīnu Valmierā un braukt ar vilcienu uz Valku. Valkas rajonā pie gaujas notika pasākums “Dabas Koncerts” uz kuru arī devāmies. Pasākums bija tiešām labi noorganizēts, apmeklētāji un organizatori visi likās jauki cilvēki, nebija neviena tipiskā dzērāja kas jauktu gaisu. Būtībā tas bija pasākums kurā zinoši cilvēki stāstija par dabu un putniem (Čunčiņu), Pēteris Brūvers stāstija jokus un lasīja smieklīgus dzejoļus par vārnām kas uzbrūk tirgus onkulim, un beigās varēja klausīties tādu kā folk/ambient mūziku līdz tumsas iestāšanai. Mūzika bija jauka, tik nedaudz par īsu. Es gan uz beigām jau gandrīz biju aizmidzis, bet tas tikai labā nozīmē. Nākamajā dienā kad visi jau bija prom, sapakojām riteņus un atstājām mašīnu turpat (ar zīmīti ka savāksim vēlāk), nozagām kādu kilogramu neapēstu pīrādziņu, un devāmies mežos iekšā. Ziemeļgaujas reģions ir ļoti savdabīgs, un pēc dabas vien to var atpazīt no citiem. Cilvēku tur ir ļoti maz, ir daudz tumšu mežu un kautkur aiz tiem ir gauja, kas dažreiz pienāk tuvāk, dažreiz pazūd pie robežas. Izbraukājām mazos meža celiņus, tad nonācām uz kautkāda plaša grantsceļa kuru kā likās neviens neizmanto (laikam nesen būvēts), apskatījām Medību Pili meža vidū, redzējām Čiekurkalti, atpūtāmies pie mikroskopiska ezeriņa prom no visas civilizācijas un beigās nolēmām ka jābrauc atpakaļ pie mašīnas jo aplītis jau bija apmests, un negribējās aizbraukt pārāk tālu. Nobraucām kopā 70Km, piekusuši iekāpām auto un devāmies uz Valku pārtikas iepirkšanā, pēc tam uz gaujas krastiem Sedas rajonā, kur atradām laivotāju naktsmītni palikšanai. Nākamajā dienā bijām dīvaini padomistiskajā Sedā, iebraucām arī pašā kūdras purvā kur izstaigājāmies, nosmērējām pēdas un mašīnu, redzējām nu jau piekto stirnu un tad izdomājām ka jābrauc uz Cēsīm pēc pasaulē garšīgākās picas. To var dabūt pagrabiņā (kafe Popular, centrālais laukums) par aptuveni 2.7ls un tā patiesi ir vienreizēji garšīga, es kā picu cienītājs to droši varu apgalvot – te ir Latvijas labākā picērija. Un tad jau pārguruši līdz nemaņai devāmies mājup.