Piesātinātie

Nedēļas nogale bija vairāk kā piesātināta. Sen nebijām tik labi atpūtušies (šeit iekļaujot arī vārdu “pārguruši”). Sestdienas rītā ar Arni un Mārci bija sarunāts satikties Motorcentrā uz brīvības ielas. Tur paredzēts Nissan 4×4 pasākums. Kautko ieēdām, saņēmām dokumentaciju un karti, 18to numuru un bijām gatavi ceļam. Ņemot vērā ka mūsu auto ir Land Rover un nevis Nissan, mēs varējām riskēt piedalīties tikai pirmajā, nekontrolētajā posmā (numuru nesaņemot). Bet arī tas bija gana aizraujošs. Posmā līdz Valmieras rajona Brenguļiem bija jāsameklē ~10 dažādi objekti pēc to fotoattēliem, un pie tiem jānofotografējas pašiem. Dotas bija 2.5h bet tas bija ļoti knapi, tāpēc raļļojam ne pa jokam. Nora pa priekšu, Arnis aiz muguras – zemes ceļi, ‘here we come’. Pēcāk Arnis teica ka tik ātri pa zemes ceļu nekad nebija braucis, brīžiem bija ~120kmh, pa visam jautri bija līkumos vai tad kad kāds cits Nissan gribēja apdzīt vai atrauties. Pārsvarā gan braukšana bija ļoti izretināta jo visi sāka ar 2minūšu atstarpēm, kas gan dažiem iekavētājiem un apdzinējiem netraucēja satikties checkpointos.
Šis posms ilga līdz plkst diviem, kad mēs iekļaujoties laikā nonācām Jaundzērvītēs kas ir viesu nams. Tur bija pusdienas, atpūta un tad braukšana uz nākamo posmu. Tajā gan visi braucām Nissanā lai izvairītos no konkurentu dusmām un nomētāšanas ar akmeņiem 🙂

Tālāk sekoja brauciens pa lidlauku, sekošana čekpointiem pa mežu, sekošana leģendai un visādi citādi interesanti uzdevumi. Mežs brīžiem bija dikti interesants, ar dzelteno smilšu stigām uz tik lieliem kalniņiem ka neviens nissans augšā netika.

kalnaa.jpg

Īsi sakot vakarā bija izklaides pasākums kur paēdām, atpūtāmies, Noru trakais vakara vadītājs pielika pie bungu sišanas un protams pasākuma virsotne – otrās vietas iegūšana starp 26 noaugušiem džipistiem. Noras vālēšana un mana profesionālā leģendas interpretācija protams deva ļoti lielu artavu 😉 (kas ta cits ja ne pats)

Tā kā nākamās dienas septiņos rītā bija jabūt Salcgrīvā uz citu pasākumu, devāmies prom un nakšņojām ļoti jaukā pirtī, kuru interesantā kārtā nācās visu noīrēt. 20Ls un mums bija sava pirts ar tusiņu telpu, dušām, un trim gultām (vienā gulēja somas).

Pašā Salacgrīvā bija paredzēta lašu migrēšanas monitoringa aplūkošana, kas izpaudās tā ka mēs saspiedāmies vienā laivā (4 cilvēki un suns, hmm) un tad no liela murda tika lasīti ārā laši (hmm). Tie pēc tam tika marķēti, nora tos pieraksīja kladē. Tie kuri jau bija marķēti, arī tika atzīmēti un palaisti ārā. Tie kas tikai tagad tika marķēti, tika aizvesti augšup pa upi un palaisti ūdenī – lai varētu aprēķināt cik no ūdenī esošajiem lašiem reāli nonāk murdā (catchability). Upē bija nenormāli auksti, bet pasākums bija interesants. Atradām pudeli kurā dzīvoja nēģis un citas sīkas zivis. Nabags bij iemaldījies.

Padzēruši tēju un ieēduši breksi, mēs devāmies apskatīt Limbažus, alas un tad vēlāk Bīriņu pili (laiks bija ideāls!), kur sagaidījām citus klātesošos draugus, paēdām zirņus un izstaigājāmies, un tad devāmies mājās skatīties filmu. Par ko vēlāk.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *