Šo filmu es pēdējo reizi skatījos vecumā kad to vēl neapzinājos, un skatoties to šoreiz atcerējos labi ja divas 3 sekunžu epizodes. Filma ir tiešām skaista, un reti pozitīva, ja vien tā nebūtu teju trīs stundas gara, es nespētu atrast neko kur tai piesieties. Stāsts par meiteni, kura nesaprotama iemesla dēļ ir kļuvusi par mūķeni, tikai lai saprastu ka tā nav viņas pasaule, un ka kalni, pļavas un prieks ir labāka alternatīva. Tā nu viņa tiek norīkota par kāda kapteiņa milzīgās muižas guvernanti septiņiem bērniem. Vienīgais mūzikls, kur mūzika nav sižeta pasniegšanas veids vai traucēklis (pat Dreamgirls dažas dziesmas bija tik neciešami garas un garlaicīgas …). Liels devītnieks ja būtu jāvērtē.
Oo Muuzikas skanjas. Es gan atceros arii paaris melodijas. Bet galvenais, ko atceros no taa laika, kad mamma ar maasu fanoja par sho filmu, ir tieshaam taas garums, jo man taa likaas neticami gara un garlaiciiga… 🙂 Nu vismaz tajaa laikaa.