Interesanti, ka pārrunas ar mūsu virtuves meistaru man ir līdzīgi kā kaulēšanās. Es prasu – kad būs – viņš saka – pēc 2 nedēļām. Pēc 2 nedēļām es prasu – kad būs – viņš saka – pēc nedēļās. Pēc nedēļas es prasu – kad būs – viņš saka – pēc 3 dienām. Pēc 3 dienām es prasu kad būs – pēc 2 dienām. Vajadzēja būt rīt, būšot parīt. Jau sarūk tie laiki 🙂 Parīt kaulēsimies pa stundām. Nora jau gatava viņu piekaut, bet es kautkā neiespringstu. Man jau laikam tā cerība iesaldējusies kautkur.
taads sviests, droshi vien shis tagad rauj baigaa steigaa, jo terminji spiezh