Dazhreiz es aizdomaajos – shii diena kuraa mees patlaban dziivojam – vai arii taa pazudiis bez peedaam? Braucaam no juurmalas un domaajaam – kad preciizi peedeejo reizi bijaam bijushi jomas ielaa. Nevareejaam atcereeties vasaraa vai ziemaa. Un tad es sapratu, ka ja tas bija vasaraa – tad mums no taas dienas nav nekaadu atminju. Tikai sajuuta, ka tas bija vasaraa. Kautkad maijaa. Vairaak nekaa. Un ir tik daudz taadu dienu. Es piemeeram neatceros ne pusi meenesha dienu, jo vinjas ir ljoti liidziigas. Miegs, Brokastis, Ritenis, Darbs, Pusdienas, Darbs, Ritenis, Atpuuta, Vakarinjas, Filma/Graamata, Miegs. Briizhiem tas liekas tik nozheelojami, taapeec censhos peec iespeejas dazhaadot savas dienas. Bet arii tas nepaliidz. Atminja ir kaa taads CD disks – peec paaris gadiem jau kaada dalja nenolasaas. Un backupa nav … ir tikai blogs, tikai bildes. Tas ir mans backups.
Kaa teikushi viedi psihologu praati, taa cilveekam vieglaak dziivot (jo mazaak infas uzkraajas smadzenees). Otrs ir tas, ka cilveeka smadzeneem raksturiigs sliktaas lietas aizmirst aatraak un taa izriet tas, ka cilveeks idealizee savu pagaatni. Tas pats labais teiciens “kaadreiz zaale bija zaljaaka un debesis zilaakas”
Vakar man bija diena kad uzmaacaas sliktaas atminjas. Ik pa stundai, bez iemesla atcereejos kadu nepatiikamu notikumu. Uzmaacaas ne pa jokam. Nezinu kapec. Bet nu iisi sakot – speecigi sliktie notikumi paliek atminjaa, bet ne tik asi kaa tie bija realitaatee. Taa nedaudz `notrulinaas` taas izjuutas
njaa, pilniigi piekriitu 🙂 (shoreiz 😉
Atgaadini kazhem biezhaak taisiit rezerves kopijas jusu saitiem 🙂
ir cilveeki, kuri preciizi speej atcereeties ko vinji vai kaads cits ir dariijushi pirms paaris vai pat vairaak gadiem. un ar apbriinojamu precizitaati un ljoti detalizeeti.
visu atceraas, bet nevar izdomaat, kaads no taa labums.
tuulinj kjershos pie backup jautaajuma risinaashanas. man ar atminjaam ir taa, ka vislabaak atminjaa paliek visaadas notizloshanaas epizodes – kad esmu izdariijis vai pateicis kaut ko sevishkji neadekvaatu, bet, protams, paarmeeriigi visu to sviestu atcereeties negribaas. vispaar jau man patiik iegraamatot savu dziivi, lai paliktu iespeejami vairaak, taapeec jau arii blogoju, faktoiidoju, rakstu aprakstus par kaut kaadiem braucieniem.
Labi, ka es taads neesmu vieniigais – man arii ir liidziigi, ja saraxtiitu katrai dienai ko esmu izdariijis, tad saliidzinaatu nedeeljas griezumaa, tad sanaaktu, ka reaali esmu nodziivojis vienu dienu, jo visu dienu notikumi vienaadi… ;(