Domas

Paardomu laiks. Atstaasim dziives jeegas teemu, to kaapeec eksistee dziiviiba tik viegli nemaz paardomaat nevar. Fokuseejamies uz dziives meerkji un pamatprincipiem. Kas es esmu un kaalab es dziivoju tieshi taa un ne savaadaak. Vai tieshaam ir iespeeja mainiities briivas gribas ietekmee? Mani maac shaubas. Forma var mainiities, bet sastaavs paliek – pat ja cilveeks aarishkjiigi mainaas, taa pamatprincipi paliek. Turklaat cilveeks jau nekad arii neveelas mainiities, tas ir pret cilveeces eksistences principiem. Jaasaprot ka ar vaardu mainiities es nedomaaju ‘uzlaboties’, bet tieshi kardinaali transformeeties citaa buutiibaa. Uzlaboshanaas pasha cilveeka izpratnee ir vieniigais transformaacijas veids. Jo cilveeks tachu ir egoists. Ir tik daudz ‘bet’ – jo ‘uzlaboshanaas’ notiek cilveeka apzinjas ietvaros, un tikai uztveres sakritiibas deelj to vienaadi uztver arii dalja citu cilveeku. Kaapeec es veelos dziivee ko sasniegt? Un ko tieshi? Materiaalu stabilitaati, cienju, atpaziistamiibu, personiibas nemirstiibu? Vai nomirt ar daudz naudas kontos tieshaam ir valiids meerkjis shai kompliceetajai dziiviibas sisteemai ? Nespeeja uztvert patiesos apstaakljus un pareizos meerkjus dziivee – dzen mani izmisumaa. Kas notiks ar visiem neticiigajiem peec vinju naaves, kad vinji sapratiis ka shispasaules dziive ir tikai ievads kaadaa nesaliidzinoshi kompliceetaakaa pasaules sisteemaa, ko muusu sapraatam shobriid veel neuztvert? Vai tieshi preteeji – kas notiks ar religjiju sludinoshajiem, peec tam kad vinji sapratiis ka Jeezus, Buda, Alaahs un visi paareejie ir tikai cilveeki ar nedaudz vairaak jautaajumiem kaa citiem? … un patiesiibaa viss beidzas ar tumsu. Izlikties ka jautaajumu nav, un peldeet liidzi laika straumei ir nepienjemami. Vismaz sirdsapzinjas deelj ik briidi jaauzdod sev shie jautaajumi. Lai vismaz censtos saprast.