Pirma Diena

2. Julijs, 2005 (Daugavpils – Daugavas Loku Skatu tornis)

Viss saakas pavisam vienkarshi. Ir otrais juulijs, sestdiena – un priekshaa ir divas nedeeljas atvaljinaajuma. Esam sakravaajushi mantas un dodamies uz centralo staciju. Braucam tikai divi ar Noru, jo maasa un Kaspars brauks velak – ar nakosho vilcienu. Perkam biljetes uz Daugavpili jo tur ir nozimets celjojuma sakuma punkts, talak planots doties uz Ludzu, tur jaatstaj maasu un Kasparu, pec tam gar Latvijas austrumu robezhu uz augshu, uz balviem varbut talak pat uz igauniju. Domajam varbut pat braukt uz Saaremaa, bet nu tas viss protams velak mainijas. Tatad brauciens noris mieriigi, mantu iekraushana un izkraushana, kaa jau gala stacijaas, nesagada nekadas probleemas un esam jau klaat Dauvavpilii. Pirmaa ir doma tas dazhas stundas pasedet kautkur un pagaidit atlikushos divus brauceejus. Saakam ar veelo pusdienu ieeshanu nu jau klasiskajaa Daugavpils ednicaa. Veel apmekleejaam disku veikalu (aiz principa), bijaam drogaas un iepirkaam visleetaakaas veljas ziepes. Ka zinaams tad visleetaakaas bruunaas veljas ziepes ari ir vislabaakaas.
Taa noripinaajushies beidzot iebraucam vieteejaa parkaa atpuusties. Nebija tur iipashi tiiriigi, bet cilveku maz. Sedejam, sedejam, beigas izdomajam ka nav ko zaudet laiku – jabrauc meklet telshu vieta. Bija jau kadi septinji vakaraa un masai liekas tik pec kadas stundas vajadzeja ierasties vispar. Nakshnoshana bija paredzeta pie daugavas lokiem, bet tie nu gluzhi pasha daugavpilii ari neatrodas – gabalinsh ir. Devamies celja. Sakuma nomaldijamies pasha pilseta, lidz normali varejam tikt augsha uz tilta kas ved garaam vienam no cietumiem. Tur kur tas jaukais skats uz nabaga ieslodzitajiem, kas caur resteem maaj pa logu. Nospriedam ka tie kas uz ielu paveersti noteikti ir kautkaadi luksus numuri.

Iela, kura starp citu ir ljoti kalnaina velosipeedistam ar smagaam velosomaam, beidzaas pie pagzieziena uz Kraaslavu, kas arii bija muuseejais. Pa celjam apstajamies apdzivotaa vietaa Krauja, tur ljoti smuks skats uz Daugavu, ka jau nosaukums veesta – vieta ir netalu no tadas kaa kraujas, saulesriets tur ir iespaidiigs. Pec tam nonaacaam Naujenee, tad nogriezaamies pa labi un devamies uz tuvaako daugavas loku pa mazaak svariigu celju.

Sakuma bijam domajushi nakshnjot Pilsdrupu vietaa, pie Pils maketa, bet tur bija tikai nenormaali shauras koka tacinjas un pilns ar gliemezhiem. Turklat bija vel zimite ka tur ir kapi un labak netrokshnjot lai netrauceetu atdusoshos. Jauki. Naacaas braukt talak. Starp citu tur ari ieraudzijaam pirmo no daudzajaam maijvaboleem. Shi gan bija mirusi.
Driiz saka kreeslot, celjsh bija slikts un arvien mazak vareja saprast kur iisti atrodamies, pat ja mums bija karte (mums lidzi bija autocelju atlants, labaka latvijas karte ko zinu). Vienaa bridi celsh pagriezaas pa labi un saaka strauji iet lejup (kaa jau mineeju pirms tam visu laiku braucam pa tadu ka krauju, kura gan netipiski kraujai pakapeniski izbeidzaas Daugavaa). Nopriecaajaamies par garo un patiikamo nobraucienu, bet nonaakushi lejaa sapratam ka asfalts izbeidzas. Protams izradijas ka pirms paris kilometriem esam nogriezushies nepareizi un noripojushi kautkur pirmaa loka iekshpusee, galigi ne tur kur vajag, jo sheit bija kautkada pusmilitaata privata teritorija. Pirmais velobrauceju likums – pec katra nobrauciena agri vai veelu seko kaapiens.

Pec tam iecereeto meerki – daugavas loku skatu torni sasniedzaam driiz. Bija jau gandriz tumshs. Vieta ljoti smuka, zaliens nopljauts, tornis beidzot uzbuvets lidz galam, pat tualete un ugunskura vietas ar galdiem. Skats no tornja bija brinishkiigs. Traki ruucoshas maijvaboles gaisaa, daugavas loki kaa uz delnas, naksniigais klusums un sienaazhu sisinaashana.

Saakumaa musu izveletaja vieta tuseja kautkadas divas gimeniites ar autobusinju, bet kamer mes izbaudijaam skatus no tornja, turot iikshkus ka vinji aizvaaksies – vinji tiesham ari aizvaacaas. Saakam celt telti un sazvanijaam maasu un Kasparu kuri jau bija celjaa no Daugavpils stacijas. Pa tumsu vinjiem noteikti savaadaaka braukshana. Apsolijaam ka nav taalu jabrauc, tik pabridinajam par pagriezienu un nobraucienu kur nebutu velams braukt. Galu galaa shie mus sasniedza nepilnas stundas laikaa, jau totaalajaa naktii. Ieedushi, sakraavushi mantas teltiis un piesleegushi ritenjus devaamies guleet. Riit bija jaasaakas brinishkiigam celjojumam pa latvijas laukiem un mezhiem.

Protams viss nebija tik vienkaarshi jo pec neilga briizha mus jau uzmodinaaja kautkaada ruukonja un troksnis – kaads ar motociklu bija savedis pulka slaavu izcelsmes jaunieshu kuri izklausijaas bija atvesti no tuveejaa (kraujas) beernu nama atpuusties pie ugunskura cepot kartupeljus oglees un dzerot alu no divu litru plastmasas pudeleem. Saakumaa nedaudz izbijaamies jo pec skanjas likaas ka tur vesels pagasts sabraucis, staigaaja, trokshnoja un visaadi neljaava guleet. Beigaas mocis aizbrauca shos visus atstaajot pie vienas no ugunskuru vietaam, un mees kautkaa aizmigaam.

(papildinats: pievienoti divi notikumi)

6 thoughts on “Pirma Diena

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *