kaa ir ar baileem? man dazhreiz liekas ka manii ir parak daudz fantaazijas, tapec reizem esmu bailiigs. lidz stulbumam. galva saprot ka viss ir okei, nekadas briesmas nedraud, apkartne inspiceeta, bet vot tumsaa, purva malaa, slepus un naatrees blakus ciemam telti buvet naktii tomer ir bailigi. un pat to nevajag. interesanti cik ilgi janodzivo pa mezhiem lai beigtu justies apdraudets, un saktu apdraudet citus 🙂 ?atskatoties atpakal viss liekas tik forshi, un par sevi varu tikai pasmieties, bet reali taja bridi .. man liekas man nervi ir kaa novilktas stiigas, jaatslaabinaas vienreiz. un jabeidz uzdot tikdaudz jautajumu
kas tad nu…
Jap peec tam mees visi esam bezbailiigi un drosmiigi…
Sveicinaats, nepieskaitaamo pulkaa 😀 Ja, vien kaads zinaatu, kas manaa galvaas daraas (daudzskaitlis lietots apzinaati) 🙂 Kzh, cst! A, iistenibaa vinsh ar visu nezina 🙂 Bailulis es arii esmu liels. Kaadaa purvaa, tad Tu pabiji?
nekuraa, vienkarshi es brizhiem tapat esmu bailigs. dazhreiz atkal nepamatoti nebailiigs. ak nu vienkarshi traks. toreiz kad gulejam taja nenormalaja spoku maajas pagalmaa naatrees, tas patiesiba jebkuram butu ekstreemi. turklat man bija gripa un augsta temperatura. ak cik tas toreiz bija forshi. es kautkad domaju uzrakstit kadu lasamgabalu par musu velobraucienu pari latvijai 🙂