Notes

Bagaats viirs

Tukshs. Kokus leenaam apnjem rudens. Riita pirmajos 30 metros praataa saak naakt domas par pirkstainiem cimdiem. Norai savukaart par sapuustaam ausiim un to ka jaapeerk transporta meeneshbiljete. Kautkad driiz droshi vien buus pirmaa diena lietusdroshaa jakaa, kuras man gan veel nav. Kautkad veel driiz droshi vien buus pirmaa salna un apledojushaas peljkjes (un logi!). Kur liksies nabaga kovaarnji? Labpraat panjemtu vinjus visus pie sevis dziivoklii. Pavasari es gaidu jau kopsh peedeejaa velobrauciena uz Liivaaniem. Svaigo gaisu, koshaas kraasas, dziiviibu un pacilaatiibu gaisaa. Daba vasaras saakumaa ir pilniigi savaadaaka. Pirmais vasaras brauciens bija 28. maijaa, peedeejais kautkad augusta beigaas. Atshkjiriiba ir krasa, citas kraasas, cits gaiss. Naakamgad jaaiekaro latvijas kreisaa puse, kas gan buus gruutaak, jo ir ierobezhota satiksme. Veel vajadzeetu aizbraukt uz Spaaniju, bet tas jaaatstaaj uz vasaras beigaam jo man pavasaris Latvijaa patiik vairaak. Un mani nomaac nogurums. Nogurums kas naak kopaa ar rudeni, leenaam tuvojas, lien virsuu. Nogurums nogurdina. Paarsteidzoshi, bet aaraa veel ir silts, taapeec vismaz juutu ka neesmu vieniigais kas ciinaas. Arii vasara negrib padoties. Bet tomeer gribu stihiju. Lai gadalaiki ciinaas manu acu priekshaa. Gribu buut stihijas liecinieks, gribu staaveet malaa un skatiities. Un fotografeet. Lai stihija ienaaktu manaa maajaa un karaatos pie sienas. Dazhreiz es pats briinos par to cik man ir hobiju. Liekas ka to nu ir par daudz, un tie saak dzeest vecaakos. Saakumaa biju aizmirsis par graamataam, kad taas atcereejos – naaca burviigaa speeja sabojaat datorus – varbuut taa ir dabiska iipashiiba likvideet kaadu no saviem hobijiem lai nebuutu paarslodze? Tikai kur? Tikko lasiiju ka mees visi esam no uudens un taapeec uudenim ir jaapateicas. Ar to vareetu pat draudzeeties un dabuut to “savaa pusee”, kas cilveekam, par kuru rakstiits linkaa, ir daljeeji pat izdevies. Es arii vareetu saakt draudzeeties ar uudeni, bet tad droshi vien aizdegtos mans fotoaparaats. Es aizvakar jutos kaa ruukjis, bet shodien kaa puika. Man ir plashas transformeeshanaas iespeejas. Esmu fleksibls. Kaa plastiliins. Pulkstenis sit aaetri triisdesmit un man liekas, ka radiishu iespaidu ka situ laiku. Es zinu ka dedzinaat sveci no abiem galiem nedriikst, to man mamma ir iemaaciijusi. Taapeec pat negribot biezhi juutu vainas apzinju par to ka shii vai taa diena ir pavadiita tukshgaitaa. Bet laikam jau pat Dalai Lama un Einshteins kaadreiz vienkaarshi slinkoja vai atpuutaas. No otras puses vinji jebkuraa gadiijumaa izdariija kautko taadu, deelj kaa es zinu vinju vaardus. Manii ir paaraak daudz domu, un paaraak maz veeleeshanaas ar taam daliities. Varbuut slinkums, varbuut nojauta par to, ka ja buus kaads komentaars, tad vai nu par pirmo, vai peedeejo raksta teikumu. Vai nebuus vispaar. Taapeec nodroshinaashos rakstot pirmo un peedeejo teikumu tukshu. Tukshs.

10 Comments on “Bagaats viirs

  1. fuuuuu… nezinu, kaa mums tas izdodas, bet ja neskaita neapmierinaamu veelmivisu dienu zvilneet diivaanaa, tad mums nekas nekaish… 🙂 rudeniiga apaatija, tas arii galvnokaart viss. P.S. veel kaads driizumaa negrasaas preceeties? Maarts un Liigucis atsuutiija ieluugumu. 🙂 baigie zhipchiki! Paarsteidza.

  2. nju vinji jau sen taa kaa taisiijaas un taisiijaas un taisiijaas 🙂 un ta beidzot sataisiijaas! bet vislaabaak man patiik tas, ka no saakuma iecereetas mazaas kaazas, izveertiisies par vienaam lielaam un riktiigaam latvieshu kaazaam (tas laikam vecaaku pirksts :).

Leave a Reply to Anonymous Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.