Notes

You’re the great mistake I never made

Vakar izdzeesu aaraa visu muuziku no pleijera un saaku likt leenaam iekshaa pa vienam albumam, bet shoreiz kaartojot visu smuki. Sarakstiju pareizus ID tegus, saliku klaat albuma bildiites, sakaartoju pareizaa kaartibaa. Sanaaca kaadi septinji albumi. Toties interesanti ka man tur ir gan Nirvana, gan Marylin Manson (divi albumi), gan KoRn, gan Prodigy 🙂 Interesants saakums sanaaca. Un pa celjam uz darbu teeloju “Dusmiigo” un klausiijos HolyWood. Paaris dziesmas tiiri taa neko.

60 Comments on “You’re the great mistake I never made

  1. Liencha, a tu tagad par kautko fano ? 🙂 Man liekas ka ne iipashi. Paklausies tachu iisto muuziku, kautkadus legendaarus gabalus ka piemeram Simon and Garfunkel “The Boxer”, vai The Beatles “Eleanor rigby”, vai David Bowie “Cygnet Comitee”, vai Jethro Tull “Mother Goose”, vai kautvai Beach Boys “God only Knows” 🙂 Varbut atradisi kautko tuvaku sirdij, jo muzika tas ir kas ljoti svarigs cilveka dzive, nevar ta laist garam.

  2. Normis atkal bishkji peec preacher man saak izklausiities 🙂 par Cygnet Commitee G.Starostins, piem., izsakaas sekojoshi: “a perfect example of how short he falls of the goal is the unbearable ‘Cygnet Committee’, a nine-minute grandstanding ode to the supernatural and to God-only-knows-what that simply wastes nine minutes of fine vinyl material.”, kameer Marks Prindls albuumam “Space Oddity” iedevis veerteejumu 5/10.

    People are different, and they are supposed to be different.
    Turklaat par to, vai muuzika ir kaut kas svariigs cilveeka dziivee, var striideeties. Proti – ne visu cilveeku dziivee, un tu nevari uzreiz teikt, ka, ja cilveekam muuzika ir vienaldziiga, taatad vinsh ir lohs un tirlinsh.

  3. kazhe savukart izklausas pec kazhes. tu nelasot review maz zini kas ta ir par dziesmu? turklat es uzskatu ka space oddity ir labakais bowie albums. man pilnigi pofig ko doma tie revieweri, kuri velpietam ir tipiskaakie subjektiivu review rakstiitaaji

  4. nee, es patieshaam nezinu, kas taa ir par dziesmu. vienkaarshi ir atshkjiriigi veidi, kaa cilveekam ieteikt kaut ko izdariit.
    Viens ir pateikt: “Klau, es te peedeejaa laikaa baigi esmu iecieniijis The Clash ‘London Calling’, tur ir virkne superiigu dziesmu, varbuut arii tu veelies noklausiities.”
    un pilniigi cits: “Tu neesi noklausiijies Clash “London Calling”? Tu esi pilniigs aunapiere vai kaa? Ja tu neklausies shitaadu lietu, tu esi stulbs.”

  5. nu a vai tad es kautko tadu teicu? es intereseejos vai liene par kautko fano vai ne (pedejais par ko es zinu ka vinja fanoja bija manis minetais kungs), un ja ne ieteicu noklausiities kadas klasikju dziesmas. tu parak asi visu uztver.

  6. Ok, let’s be friends. Man tuulinj saaksies English nodarbiiba. Not cool, not cool. Buus laikam jaastaasta, ka “London is the capital of Great Britain and blah blah blah”…

  7. Taatad, juus te paardziivojat un kashkeejaties, bet neuzklausiijaat mani. Taatad esmu no cilveekiem, kuru dziivee muuzikaienjem citaadu viet nekaa laikam Jums. Saakshu ar to, ka man klusums patiik labaak kaa muuzika. Varbuut mans iecieniitaakais skanjdarbs ir tas tips pie klaviereem, kura skanjdarbs arii bija cik to minuushu klusums! Muuziku patiik klausiities, kad ir kaads ekstreemaaks noskanjojums, mashiinaa vai arii kaadaa pasaakumaa. Peedeejais, kas man patika laikam bija Moby un izpildiitaaju neatceros “No milk today”, Nirvana un kaut kas veel, naakoshajaa starpbriidii urakstiishu kaut ko vairaak, tagad jaaskrien uz seminaaru :))) Man bija nesen tiesu psihiatrija – superiigi

  8. Nenoklausoties nevienu no manis minetajam dziesmam uzreiz teikt ka klusums ir labaaks, taa ir nopietna uzdroshinaashanaas. so be it, es jau neieshu kadu parliecinat. jaa varbut dabas muuzika ir labaaka par austinjaam, bet klusums ir tas, kas tas ir – nulle.

  9. shobriid klausos “Cygnet Commitee”. jaatziist, ka ljoti shaubos, ka Lienei tas vareetu patikt. cik zinu, vinjai peedeejaa laikaa driizaak patiik muuzika ar distinct melodijaam. diez vai par sho gabalu var teikt, ka tas ir ljoti melodisks. Pirmaa dalja man patiik – taa, kur ir “I gave them life, i gave them soul”. otraa pateetiskaa dalja izklausaas peec kaut kaada “Ghost of the opera”, arii ok. Tachu saakot ar kaadu sesto-septiito minuuti saakas diezgan pamatiigs sviests. Tomeer shovakar Lieni pielikshu pie visu tevis uzskatiito gabalu noklausiishanaas, ja nu patieshaam vinjai kaads iepatiikas un vinja izlemj kljuut par dedziigu Dzhona Andersona cieniitaaju. Vai tas bija Ijens Andersons? Nee, laikam Dzhons.
    Toties vai tu, N.R., esi, piemeeram, klausiijies Rollingstonu “Let it Bleed”, vai to pashu manis mineeto “London Calling” (just a note – tajaa ir max kaadas divas pankroka dziesmas un neskaitaami visdazhaadaako stilu gabali).

  10. nee tomer Iijans. London Calling liekas esmu dzirdeejis. Da nee, es jau nebiju domajis konkretas dziesmas, es tikai sarakstiiju pirmo kas ienaca prata kas pasham patik. Bet katram tachu patik kautkas cits. Bet tad kad nepatiik nekas, tad ir divas iespejas – vai nu neesi dzirdejis neko labu, vai ari tev ir kadas citas intereses.

  11. Par patikshanu, nepatikshanu eksistee viens ljoti buutisks fenomens. Iedomaajis, piemeeram, ka ir taads Svens. Svens klausaas hiphopu un uzskata Snuupdogu par gjeniaalaako pasaules muuzikji, neko citu vinsh nekad muuzhaa nav klausiijies. Tachu te vinjam gadaas iepaziities ar Silki (ne jau zivi). Piemeeram, vinja atnaakusi no citas skolas. A Silkei ir mugursoma ar “No Angels” atteelu. A Silke ir smuka. Vai Svens vinjai apgalvos, ka popmuuzika smird un ka vieniigaa krutaa lieta ir hiphops un ja vinja nesaprot to, tad vinja ir baltaa pakalja? Most likely not. Turklaat, ja Silkei iepatiksies shitais pats Svens, vinja tam savukaart, ieveerojusi, ka Svenam bikses beidzas zemaak par dibenu, atziimees, ka vispaar vinja jau arii labpraat paklausaas “50 Cent” un “Nelly”, bet Svens neatziisies, ka shaadu hiphopu vinsh neciesh.
    Turklaat ne tikai seksuaalaa interese var kalpot par iemeslu shaadai lietai. Jebkuras tev buutiskas autoritaates viedoklis var tevi ietekmeet (ne jau tieshi tevi, bet jebkuru no mums). Man vairaak, kaa zinaams, raksturiigs, ka pret jebkaadu veerteejumu iespiiteeshos. Zingis vai Bubliks driizaak piekritiis.

  12. viena butiska kluda tavaa rakstiijumaa. nevis `var tevi ietekmeet`, bet var likt tevi apspiest publisku nepatikas izradishanu. sirds dziljumos tu tapat paliec patiess savaam juutaam pret savu hiphopu.
    tas protams ir logiski ka ja tu no vinja gribi kautko, tad tu gejam aciis neteiksi `tu esi kretiins` pat ja vinsh arii ir. tas viss saucas diplomaatija. iisi sakot – ja velies kautko panaakt, liec cilvekam justies labi (nesakot ka vinja gaume sako) (c) kaarnegii.

    bet kads tam visam sakars ar diskusiju es nezinu 🙂 vienigais `on topic` bija tas ka tu iespiiteejies uz jebkuru manu apgalvojumu vai vertejumu 🙂 bet tas jau tapat ir zinams. un es neesmu labaaks.

  13. Es tomeeer atljaushos nepiekrist 😉 (kaa jau vareeja gaidiit) Pirmkaart, taapeec, ka liela dalja muuzikas, ja tu to ilgstoshi dreijaa, ar laiku tev tomeer daudz maz iepatiksies. Plus ir lietas, kuras cilveeks sev censhas ieaudzinaat, lai vinjam patiktu, un vismaz sevi pashu paarliecina.
    Un par politkorektumu vai kaa to labaak saukt – tev ir JAAIEMIIL taas “No Angels”, lai ko tas tev maksaatu, ja tu veelies relationship nevis tikai “perepihnutsja v stoge sena”, jo pastaaviigi melot ir gruutaak, nekaa padariit melus par patiesiibu – tu apzinaati saaksi mekleet pozitiivaas lietas shajaa muuzikaa un ar laiku tev taa nedergsies, kaa bija ieprieksh.
    Un vismaz dazhas lietas shajaa teemaa bija offtopic. Iedomaajies, ka tev, piemeeram, MKP pasaka: “Vakar paklausiijos Popol Vuh – tas ir taads sviests, ka paarreekties var, tie cilveeki tachu ir pilniigi daunji!” Un iedod tev Popol Vuh disku. Vai tas, ko vinsh teica, nekaadi neietekmees tavu attieksmi pret sho disku (vienaa vai otraa virzienaa)?

  14. ietekmees, bet ja es par popol vuh butu fanojis jau 4 gadus tad nee. it all depends. turklat – liene fano par `londong calling` piemeram? lai cik ljoti tu to ari gribetu ?

  15. nekad neesmu uzstaajis ar savu gaumi (vismaz radikaali), domaaju, ka Liene tam piekritiis. Turklaat taa ir ljoti mainiiga – ja viendien man gribas “Dead Kenedys”, tad citu es klausos biitlus vai kaadu pilniigi absurdu underground sviestu. Tur buutu mulkjiigi kaut ko uzspiest.

  16. Taa, savai aizstaaviibai . re, kaa es neiespaidojos no Kzh man nepatiik, piem., Pink Floyd. Jaa, varbuut Juus man veel speciaalu vakaru sariikosiet ar muzikaalu “izgliitoshanu” 🙂 Kzh pret Normi jeb kaada muuzika man labaak patiik (no kuras no juusu gaumeem). Jaa, te viens nesen piemineeja, ka “Toties interesanti ka man tur ir gan Nirvana”, re, kaa vai ieprieksh Normi klausiijies Nirvanu. Nee, tur laikam mazliet Nora buus vainiiga, ka tavaa Ipodaa paraadijaas 🙂 Oki, es esmu ar mieru uz taadu muuzikas vakaru, ja man piegaadaas taas 6 kolas bundzhinjas 🙂 tad veel varu juus briidinaat, ka driizumaa vareshu noteikt juusu visas psihiskaas novirzes 🙂

  17. > ?ɬ�?����?ւ��ja cilveekam muuzika ir vienaldziiga, taatad vinsh ir lohs un tirlinsh.?ɬ�?����? >
    > ir ! 🙂

    nu paldies tev, draugs…

  18. Lienchai: jaa, redzi tu kazhes komentaaru apgaazi par iespaidoshanos. Izgliitot nav veerts, to pasham jaatrod. Ja nevelk tad nav ko. A Nirvanai ar Noru nav nekaada sakara, es no noras vardu nirvana manliekas ne reizi dzive neesmu dzirdejis, lai gan esmu informeets ka vinjai ta savulaik patikusi, un es par vinju esmu vaviipsnaajis lidzigi ka kazhe par mensonu 🙂 A novirzes es pats maaku noteikt, mani ari psihologija interesee
    Dmitrij: Nu piedod, tas tachu bija ironiski domats. Nenjem pie sirds 🙂

  19. toties es ne tikai intereseeshos par psihiatriju, bet arii paviesoshos Tvaika ielaa un buus no sarunas ar kaadu psiho jaapraksta vinja diagnoze 🙂

  20. ui, kaads man prieks, ka beidzot ir kaada asaaka vaardu/viedoklju apmainja ar misteru N notikuse bez manas piedaliishanaas.. 😉 tas nudien priecee! Turpiniet, draugi!
    Bet Popol Vuh ir nu ljoooti pat atziistami manaas aciis. Un turklaat tieshi taapeec, ka sho kolektiivu ljoti aizraujoshaa veidaa pats uzraku muuzikas arhiivos. Neviens nenaaca un neteica: ja tu neesi dzirdeejis “puupolsveetdienu”, neesi dziivojis. Taapat arii Tarentel un vinju pasakainais skanjdarbs ‘Popul Vuh’, pateicoties kuram arii patiesiibaa uzgaaju grupu ar taadu pashu nosaukumu, bet tas visticamaak interesanti shkjitiis tikai un vieniigi man. Too bad. 🙂

    neveelos izraudziities “diskusijas favoriitu”, tomeer uzskatu, ka dziivee lielaako ljaunumu veido kategoriskums “tev buus…”, “tev jaazin…”, “tu nedriiksti…”. Ja man visu laiku kaads shtuceris buutu staaveejis pie saaniem, ar izoleni ap galvu buutu pietinis magja austinjas un spiestu klausiities lietas, kuras “peec definiicijas” ir labas (vai arii tam cilveekam taa shkjiet, vai arii vinja iecieniitiem kritikjiem/ekspertiem), tad visticamaak neciestu muuziku ne acu galaa.

    Tomeer par klusumu, Normi, es tev absoluuti nepiekriitu. NAV klusuma. Liidziigi kaa Pi ir bezgaliiga skanju virtene, taa arii nepastaav absoluuts klusums. Nu, varbuut vieniigi vakuumaa. Tachu taa kaa tur neesmu bijis (un guess what? – tuvaakajaa laikaa arii neplaanoju!), tad vismaz man skanja un liidz ar to – arii muuzika ir visapkaart, katraa manaa dziives epizodee.

  21. tavs citaats: “Paklausies tachu iisto muuziku”. nu ok, nav uzspieshana, bet par vienkaarshu ieteikumu, semantiski analizeejot, sho fraazi nevar uztvert vaardinju “tachu” un “iisto” deelj, kuru savienojums prasa uzskatiit, ka ieprieksh attieciigaa persona ir klausiijusies “neiisto” muuziku. 🙂 tas taa – skrupulozi pieejot lietai. bet lai arii kaada buutu shiis sarunas pamatdoma un kursh kuram ko censtos pieraadiit, tomeer es domaaju, ka esam vienispraatis par to, ka katram pasham sava muuzika ir jaatrod. Liidz ar to fraaze “nav laba vai slikta gaume, taa vai nu ir vai taas nav vispaar” ir klaji nepamatota un pat aizvainojosha, jo iipashi kad adreseeta cilveekiem, kuriem prasiibas muuzikaa atshkjiras no taas analizeetaajiem.

  22. paklausies iisto muuziku siici nebija domats ne ieteikums ne uzspieshana. ka diskusijaa jau noskaidrojaam, es vienkarshi interesejos vai liene par kautko dotaja bridi fano. ar vardinju `isto` es pazimeju pasaules meroga visparigi atziitus muzikus, kuru vertibu nevienam neceltos roka noliegt. tadu teikumu rakstot es tikai meginaju cilveku ieintereseet muzikas pasaulee, kas iespejams vinjam ir svesha.
    kas taa par otru fraazi ko tu citee, es to neesmu teicis. tu parak daudz murgo nesaprotamas psihoogijas kurai ar topiku nav nekada sakara 🙂 topiks nav par uzspieshanu, ja? ok? mes runajam tikai par vienu lietu – “kaa var zinaat vai cilvekam muzika vienkarshi neiet pie sirds, vai vinjam vienkarshi ir nepaveicies dzirdet kautko sliktu tadejadi radot nepatiku pret visu kopumaa, un varbut vajadzetu paklausities ko tadu kas daudziem patiik”. es tagad to daru – klausos korn un nirvana, meginu izprast fanus. pec tam sekos slipknot. kura vieta tu izlasiji ka kads te megina kadam gaumi uzspiest ? par to ne pushplesta varda nav bijis

  23. ok, lai taa buutu. taa otra fraaze vnk savaa zinjaa sasaucas ar muzikaalaas gaumes uzspieshanu un man personiigi drausmiigi besii. es zinu, ka tu to neesi teicis, vnk praataa ienaaca.

Leave a Reply to Anonymous Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.