Āzija

Grāmatu pasaules atkalatvēršana. Saraustītā un neregulārā grāmatu “palasīšana” ir beigusies, un šo rindu autors ir pasācis lasīt katru vakaru. Ir uznākusi tāda lasītvēlme, ka ejot garām grāmatu veikalam pilnīgi velk iekšā un ar lielām pūlēm jāpierunā sevi “vienu grāmatu mēnesī, tev tāau ir vel citas nelasītas grāmatas mājās”.
Turklāt esmu iemīlējis austrumu pasauli. Ar nepacietību vakarā ķeros pie iesāktās grāmatas lai atgrieztos ķīnā vai japānā. Eiropiešus un amerikāņus vairs īpaši necienu. Ne tikai literatūrā, vispār. Laikam esmu kaut kā nedaudz sācis saprast to mentalitāti (cik stulbi ka “mūsējie” savu primitivitāti izskaidro ar parejo savadāko mentalitāti) un eiropa man lēnām sāk likties tik prasta. Āzijā romānus raksta kā dzeju, lasīt labu japāņu grāmatu ir kā iemīlēties un apbrīnot pavasara ziedus kalnos pie āalojošiem strautiem.

Bambusa paklājs. Melnas bīdāmas durvis ar baltu papīru rāmjos. Vienas durvis ir atvērtas, skatam paveras kalni un meži, neskarta daba. Kautkur netālu āalo upīte. Svaigs vējiņš ienes telpā ķiršu ziedlapiņas. Atskan dažas īsas stīgu skaņas.

Interesanti vai Latviski ir tulkots kāds no Indoķīnas literatūras darbiem?

Āzija

20 thoughts on “Āzija

  1. Tu, kaa jau gadaas, meties galeejiibaas. No tavas pieejas var saprast bez maz vai, ka rietumu paarstaavji “by default” nav speejiigi radiit ko taadu, ko var radiit austrumnieki. Un kaapeec lai taa buutu? Ar to cienju laikam gan ir taa, ka tu cieni to, kas tev patiik un to, ko tu saproti, un to, kas tev shkjiet pienjemams. Plus noziime ir arii apvaarsnim. Turklaat ne visu var klasificeet pa plauktinjiem: tam pasham Murakami atsevishkji darbi ir izteikti rietumnieciski, tikmeer Hermanim Hesem ir stabili austrumnieciskas graamatas, kaadaa kategorijaa ietilpst Salmans Rushdi es pat nezinu; ir pietiekoshi daudz filmu uz shauraas liinijas starp dazhaadaam pasaules uztvereem utt. Un arii japaanjiem, kjiinieshiem neizbeegami ir ziepju operas, seenalu literatuura (par drankjiigu pop muuziku nemaz nerunaajot).

  2. Protams liels speks ir tam, ka lidz latvijai slikti azijas darbi droshi vien nemaz nenonaak. Plus velreiz uzsveru ka nekad neesmu kritizejis rietumu literaturu, galu gala ko tad es visu lidzshinejo muzhu biju lasijis? Lai gan no otras puses – jaa es apgalvoju ka rietumnieki nespej radit to ko austrumnieki. ja nu vienigi tad kad vinji censhas rakstit par kinu vai japanu. bet runa nav par kvalitatem. tas ka eiropa ir ljoti daudz genialu darbu, tas nav noliedzams. bet runa ir par atshkirigu pieeju literaturai. apples and oranges.

  3. kaa lai to paskaidro. redzi tu kazhe ari doma ka eiropietis tagad. nu ka latvietis. ka tas var but ka musejie (lasi: rietumnieki) nevar uzrakstit neko tik `labu`? nevis labu, bet TAADU. lasot gramatu cilveks nonaak taas autora radiitajaa pasaulee. tas par ko es dotaja raksta runaaju ir – es tadas pasaules vel neesmu bijis. tada tipa atmosfeeru rietumu literatura nevar atrast. tas ir cits gaiss. neviens sheit nestridas par neskaitaamu eiropas rakstnieku kvalitaateem, runa ir par atshkiriibaam

  4. In that case – kaa tu vari zinaat, ka citur ir savaadaak? Peec taa, ko esi lasiijis/redzeejis filmaas? Vai tu vari buut droshs, ka realiitaatee tur tevi nesagaidiitu taa pati garlaiciiba/peleeciiba? Turklaat arii Eiropa/Amerika nemaz tev nevareetu buut tik skaidra kaa Ozols peec pamatiiga tusinja. Vai tu esi redzeejis saulleektu Ateenaas? Vai tu esi Barselonaa veldzeejies eenaa, kameer apkaart ir neizturama tveice? Vai tu esi Norveegijas fjordos makshkjereejis? Vai tu esi Ohaio veselu dienu braucis ar velosipeedu, nesastopot nevienu cilveeku? Es neesmu. Un taapeec es neapgalvoju, ka visas shiis lietas ir taadas pashas kaa Riigas centraaltirgus.
    I may be wrong.

  5. Ok, man jau arii ir savas preferences, lietas, ko driizaak esmu noskanjots pienjemt un taadas, ko driizaak noliegshu. Taa, piemeeram, izpeetiiju, ka manaa faktoiidaa ir tikai viena amerikaanju graamata ar reitingu 8.0, kameer vispaar tajaa ir 38 graamatas ar vismaz shaadu reitingu. Un taa jau ir arii citur. Bet man personiigi nav nedz aizspriedumu, nedz paarmeeriigu nosliechu uz austrumniecisko. No japaanju autoriem laikam gan esmu lasiijis tikai 3 gab.:
    1) Haruki Murakami – par dazhiem darbiem esmu sajuusmaa, citi pilniigi vienaldziigi
    2) Kendzaburo Oe – esmu lasiijis romaanu “1860. gada futbols”, rakstnieks ir Nobela preemijas laureaats, manupraat, tajaa graamataa nebija nekaa paliekosha
    3) Akutagava Rinoske – diezgan tradicionaala stila tipaazhs – tradicionaalas japaaniskas teemas, pats izdariijis jauns buudams hara kiri (ja nemaldos), tiiri interesanti, tachu ne lielos daudzumos.

  6. es paraleli lasu ari slaveno Melvila “Mobiju Diku”, lai ari centishos izlasiit tomer drausmigi izstiepts darbs. Zaljaa Zeme uz Juuras. Smuki jau, bet parcenties. Kapec jaraksta nevienu neinteresejoshi siikumi, piemeram telpas apraksts uz veselu nodalju? Bet par tiem austrumiem – es nezinu kas mani piesaista. Nezinu vai tas ir sizhets, drizak kautkada burviba kas gramatam parasti vispar nak lidzi. Ta gaisotne.

  7. Par “Mobiju Diku” – jaatziist, ka es vispaar minimaali lasu graamatas, kas ir rakstiitas pirms 20. gadsimta, jo mani iipashi nesaista taada veida stils. Citeeju Milanu Kunderu (par to, kaadam romaanam nav jaabuut):
    “Diemzheel gandriiz visi jebkad uzrakstiitie romaani ir paaraak pakljauti darbiibas vienotiibas noteikumiem. Ar to es gribu pateikt, ka to pamats ir vienota riiciibu un notikumu kjeede, kas atrodas ceelonjsakariibaa. Shie romaani ir liidziigi shaurai ielinjai, pa kuru ar nuuju tiek dziiti personaazhi. Dramatiskaa spriedze romaanam ir iistens laasts, jo taa visas, pat visburviigaakaas lapuses, pat visnegaidiitaakaas sceenas un noveerojumus paarveersh par vienkaarshu posmu celjaa uz galiigo atrisinaajumu, kuraa apkopota visa ieprieksheejaa jeega. Romaans pats savas spriedzes ugunii sadeg kaa salmu kuulis.”
    Un par to, kaadam tam ir jaabuut:
    “Vai tad skreejiens peec gala atrisinaajuma nav garlaiciigs? Kad tu baudi lielisku cepeti, vai tu garlaikojies? Steidzies pie meerkja? Gluzhi otraadi, tu veelies, lai piile tevii ieietu arvien leenaak un lai taas garsha nekad nebeigtos. Romaanam ir jaaliidzinaas nevis velosacensiibai, bet gan mielastam ar daudziem eedieniem. (taalaak Kundara raksturo romaanu, kuraa shis citaats arii ietilpst, pats Kundera ir tikai viens taa personaazhs – R.K.). Es nevaru vien sagaidiit sesto dalju. Romaanaa ienaaks pilniigi jauns personaazhs. Bet daljas beigaas, taapat kaa atnaacis, aizies, neatstaajis aiz sevis ne peedas. Nekljuvis ne par iemeslu, ne par sekaam. Un tieshi tas man arii patiik.”

  8. Labi palasiishu ari Kunderu, zinu ka vinsh tev patik, bet zinu ari ka biezhi (bet ne vienmer) musu gaumes krasi atshkiras 🙂
    agrak jau man 19gs literatura bija miljaka, ljoti daudz ko no tas izlasiju vidus/pamatskolaa. Tajos laikos es lasiju tik cik tu tagad. Tad bija brivaks laiks pa vasaram.

    Es vel gribetu paarlasiit Y.Mishima Zelta Templi, kas man savulaik likas baigi labs

Leave a Reply to Anonymous Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

Scroll to top